Davosas forums – bez jauninājumiem un sensācijām

Rīga, Latvija, 2018. gada 30. janvāris, 10:55 / Ieguldījumi / Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., ABLV grupas galvenais analītiķis

No 23. līdz 26. janvārim Šveices Alpu kūrortpilsētā Davosā norisinājās jau 48. Pasaules Ekonomikas forums (PEF), par kura oficiālo tēmu kļuva sauklis “Kopīgas nākotnes radīšana sašķeltajā pasaulē”. Forums jau sen kļuvis par platformu, kurā valstu un pasaules biznesa elites vadītāji kopā ar zinātniekiem neformālā gaisotnē apspriež mūsdienu pasaules problēmas un pasaules ekonomikas attīstības perspektīvas. Foruma nozīmīgumu un efektivitāti apliecina fakts, ka tajā piedalās gandrīz visas kompānijas no pasaules lielāko korporāciju pirmā tūkstoša.

Foruma pastāvēšanas laikā tajā piedalījušies gandrīz visu pasaules valstu līderi, savukārt 2018. gada 100 valstis pārstāvošo gandrīz 3000 viesu vidū bija aptuveni 70 prezidenti un premjerministri. Foruma dalībnieku - arī daudz slavenu zinātnieku, ieskaitot 12 Nobela prēmijas laureātus, kas, neapšaubāmi, akcentē pasākuma nozīmīgumu.

2018. gada PEF pozitīvo toni piešķīra panākumi ekonomikā 2017. gadā, jo pasaules ekonomikai izdevās pārvarēt pēdējos gados novēroto attīstības tempu palēnināšanās tendenci. Pasaules IKP pieaugums 2017. gadā var sastādīt 3,7 % pēc 3,6 % pieauguma 2014. gadā, 3,4 % – 2015. gadā un 3,2 % – 2016. gadā. Attīstības tempu pieaugumu pasaules ekonomikai lielā mērā nodrošināja augstie ASV IKP pieauguma tempi – 2,3 % pret 1,5 % 2016. gadā, kā arī eirozonas – 2,3 % pret 1,8 % 2016. gadā, Japānas (1,6 % pret 0,9 %) un Ķīnas (6,9 % pret 6,7 %). Vāji jūtamu, taču pozitīvu ieguldījumu šajā pieaugumā devusi arī Latvijas ekonomika, kas 2017. gadā var izaugt par 4,2 % pēc 2 % izaugsmes 2016. gadā.

Neapšaubāmi, par visgaidītāko foruma viesi, pat neskatoties uz Vācijas premjerministres, Francijas prezidenta, Lielbritānijas premjerministres un Indijas premjera ierašanos, kļuva ASV prezidents Donalds Tramps. Atšķirībā no Eiropas līderiem, Amerikas prezidenti nav bieži viesi forumā, un šī bija vien otrā Baltā nama galvas vizīte Davosā pēc Bila Klintona vizītes pirms 18 gadiem. Pirms gada Tramps izlaida braucienu uz Davosu, jo foruma norises laiki gandrīz sakrita ar viņa inaugurācijas dienu, kas ļāva par “programmas naglu” kļūt Si Cziņpina vizītei, kas bija pirmais Ķīnas līderis forumā. Gandrīz sensacionāla bija arī viņa runa, kurā komunistiskās valsts galva iestājās par globalizāciju un brīvo tirdzniecību, tai laikā, kad vadošās pasaules kapitālistiskās valsts galva uzstājās ar runām par protekcionismu un daļēju atteikšanos no globālās sadarbības (solot pamest Parīzes klimata līgumu).

No Trampa uzstāšanās forums bija gaidījis ne tikai komentārus par viņa apjomīgo nodokļu reformu, bet arī paskaidrojumus par gada laikā notikušajām iespējamajām izmaiņām viņa uzskatos attiecībā uz globālām problēmām. Tomēr Tramps savā runā neko jaunu nepaziņoja.

Lai arī uzrunā pasaulei Tramps vispirms runāja par brīvās tirdzniecības priekšrocībām, tomēr vēlāk atgriezās pie savas iemīļotās retorikas, paziņojot, ka tirdzniecībai ir jābūt ne tikai brīvai, bet arī godīgai, un ASV hroniskais tirdzniecības deficīts ir skaidrojams ar esošajiem netaisnīgajiem nosacījumiem. Pēc Trampa teiktā, ASV vairs nepievērs acis uz negodīgajām praksēm, ieskaitot masveida intelektuālā īpašuma zagšanu, rūpniecības subsīdijām un valsts plānveida ekonomiku, bet gan rīkosies, lai atjaunotu godīgu starptautiskās tirdzniecības sistēmu, kas strādātu ne tikai ASV, bet arī visu valstu labā.

Runājot par foruma kopējiem rezultātiem, jāsecina, ka nekādu jauninājumu vai sensāciju, kā tas ir bijis iepriekšējos forumos, tas nav nesis. Tai skaitā nav izvirzītas arī nekādas konkrētas rekomendācijas vai rīcības plāni “kopīgas nākotnes veidošanai sašķeltajā pasaulē” netika pieņemti. Jāatzīst, ka pēc 2008.–2009. gadu pasaules ekonomiskās krīzes foruma loma globālajā politikā noplok. Šādas situācijas iemeslu vidū ir minama foruma nespēja nedz novērst šo krīzi, nedz rast izejas no tās, atšķirībā no daudz efektīvākiem G20 samitiem. Turklāt foruma produktīvajam darbam, pēc tā dibinātāja un nemainīgā priekšsēdētāja Klausa Švāba domām, traucē “konkurences pieaugums starp nācijām” un “dziļas sociālas pretrunas, kuras burtiski plēš pušu mūsdienu pasauli”.