2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no $800 līdz $5000 ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoin (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.
Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas. Taču “ticību” fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.
Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir “tīrā prāta” produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to “iegūšanas” procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu! Tajā pat 2010. gadā parādījās arī pirmie “valūtas maiņas centri” un biržas, kas ļāva konvertēt bitkoin uz dolāriem un atpakaļ. Un kad 2011. gadā bitkoin sasniedza paritāti ar dolāru (1 BTC = 1 USD), sistēmas dalībnieki to uztvēra kā kolosālus panākumus!
Turpmākais bitkoin ceļš bija pilns ar straujiem cenas kāpumiem un kritieniem, tai skaitā biržas un bankrotēšanas skandālu dēļ, kas pierādīja šī jaunā aktīva ārkārtīgi augsto svārstīgumu. Tomēr 2016. gada un it īpaši 2017. gadā tā kustība līdz ar straujo cenas kāpumu (skat. Att. 1) liecina par to, ka šai jomai ir aktīvi pieslēgušies biržas spēlētāji.
Att.1. Bitkoin cenas pret ASV dolāru kustības dinamika, līnija pa nedēļām
Informācijas avots: Thomson Reuters
2017. gada augustā bitkoin tirgus kapitalizācija pārsniedza $70 miljardus, pārsniedzot dažu Eiropas fiat-naudu masas apjomus. Tomēr, neskatoties uz plašo atzīšanu pasaulē, pagaidām norēķini ar bitkoiniem ir stipri ierobežoti un tiem ir vairāk eksotisks raksturs. Tādēļ novērojamā pieprasījuma ažiotāža nevar tikt skaidrota ar vēlmi bitkoin izmantot kā maksāšanas līdzekli.
Neapšaubāmi, ka jau tāpat augsto cenu tik apjomīgs pieaugums pēdējo gadu laikā liecina par iespējamām “piramīdas” pazīmēm šajā procesā jeb tā saucamo “cenas burbuļa” uzpūšanu, kam seko tā plīšana un straujš cenu kritums, kura rezultātā procesa dalībnieki, kuri bija pievienojušies procesam augsto cenu brīdī, zaudē lielu daļu savu ieguldījumu. Un tādas ainas mēs varam novērot ne tikai krāpnieciskajās shēmās kā, piemēram, slavenā Krievijas MMM piramīda. Mūsu finanšu sistēmā, pat bez krāpniecības, tādas kustības periodiski rodas dažādos preču tirgos, atsevišķos akciju vai nekustamā īpašuma tirgos.
Bet šīs situācijas intriga slēpjas tajā, ka bitkoin ir absolūti jauns un mūsu finanšu sistēmai neparasts aktīvs. Tas ir pilnībā virtuāls un tam nekad nav bijis materiāls iemiesojums. Un ja nu šeit vairs nedarbojas materiālo aktīvu likumi un cenas kāpums turpināsies? Jo jau tagad tā kustība ir procentuāli pārsniegusi visus iepriekšējos vēsturiskos cenu kāpumus.
Tieši pie šāda viedokļa grib pieturēties jaunās norēķinu vienības piekritēji. Bitkoin valūtā viņi redz alternatīvu nacionālajām valūtām, bet bez emisijas monopola pazīmēm, kas ir koncentrētas monetāro valdību rokās. Turklāt, šīs valūtas anonimitāte, līdzekļu pārskaitīšanas ātrums un nozagšanas vai viltošanas sarežģītības pakāpe, viņuprāt, nostāda bitkoin vienu pakāpienu augstāk par esošajām fiat-naudām kvalitātes ziņā. Un tieši tādēļ bitkoin vērtība turpinās augt arī turpmāk, bet darījumi bitkoin valūtā arvien vairāk aizvietos darījumus nacionālajās valūtās, kas var novest līdz pat bitkoin kļūšanai par vienu no pasaules rezerves valūtām.
Pēdējo apgalvojumu gan var uzreiz apstrīdēt, jo emisijas apjoma ierobežojums neļaus bitkoin kļūt par pieprasītu rezerves valūtu. Tas radīs deflācijas draudus un bremzēs ekonomisko izaugsmi, kam labprātīgi nepiekritīs neviena nacionālā ekonomika. Turklāt vadošo pasaules valstu monetārās valdības saprotamu iemeslu dēļ neļaus bitkoin ieņemt nozīmīgu vietu pasaules norēķinu sistēmā. Jau šobrīd daudzas valdības ir skeptiski noskaņotas pret šo valūtu. Piemēram, Ķīnas Centrālā banka jau kopš 2013. gada ir aizliegusi finanšu institūcijām un valsts uzņēmumiem īstenot operācijas ar bitkoin pielietošanu. Savukārt, kopš 2017. gada 11. septembra tā ir aizliegusi bitkoin apgrozību līdzekļu piesaistei (fundraising), veltot tam tik neglaimojošus epitetus kā “nelegāls”, “nelikumīgs”, “apšaubāms” un “kārtību pārkāpjošs”. Tas ir izraisījis strauju vienas dienas kritumu bitkoin cenā gandrīz par 10%. Un ir visai iespējams, ka kādu dienu (konkurences apsvērumu dēļ) vadošās pasaules valstis vienkārši pasludinās bitkoin par “teroristu naudu”.
Tai pat laikā pati blockchain tehnoloģija, neapšaubāmi, raisa milzīgu interesi un, iespējams, savā veidā var tikt izmantota nākotnes vispasaules valūtas radīšanai. Galvenokārt šeit varētu tikt izmantots piedāvātais risinājums par valūtu drošu emisiju bez jebkāda emisijas centra. Taču šīs valūtas emisijas principiem, protams, ir jābūt neierobežotiem un nepiesaistītiem datora jaudai. Piemēram, emisija varētu būt veikta pasaules ekonomiku sadalījuma bāzē un tās jaunais apmērs varētu būt piesaistīts katras ekonomikas pieaugumam. Savukārt pašu emisiju būtu jāapstiprina citiem šīs sadalījuma bāzes dalībniekiem.
Runājot par to, ir vai nav vērts šobrīd ieguldīt bitkoin, viennozīmīgas atbildes nav. Mūsuprāt, ņemot vērā visu iepriekšminēto, uzlūkot bitkoin kā ilgtermiņa investīciju objektu tomēr būtu pārāk riskanti. Taču tas ir gandrīz ideāls īstermiņa spekulatīvo spēļu priekšmets. Un finanšu tirgus jau ir parūpējies un sagatavojis tam instrumentus, kuru izmantošanai nav nepieciešams iesaistīties sarežģītās bitkoin īpašnieku tīkla savstarpējās attiecībās. Šobrīd jau pastāv vai atrodas apstiprināšanas stadijā vairāki biržas ieguldījumu fondi bitkoin valūtā, līdzīgi kā dolāru, eiro, franku un Zviedrijas kronu ETF. Ir arī virkne nebiržas instrumentu, kuri ir kaut kādā veidā piesaistīti bitkoin cenas kustībai. Un šis saraksts, protams, nākotnē arvien vērsīsies plašumā. Tātad ar šo instrumentu palīdzību operācijas ar bitkoin jau var veikt jebkuri finanšu tirgus dalībnieki, bez nepieciešamības veidot virtuālos maciņus un ģenerēt sarežģītas paroles šī mūsu laikmeta jaunā fenomena glabāšanai.