Pasaules akciju tirgū jūlijā tika novērotas dažādi vērstas kustības. Viena no galvenajām tēmām, kura noteica dinamiku tirgos, bija sen aizmirstais valūtu kursu jautājums. Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi paziņojums jūnija beigās izraisīja diezgan strauju eiro kursa pieaugumu pret ASV dolāru. Šajā paziņojumā ECB vadītājs nedaudz šokēja investorus ar saviem pozitīvajiem komentāriem par ekonomisko situāciju eirozonā, kā arī lika noprast, ka kvantitatīvās mīkstināšanas programmas beigas ir pavisam tuvu.

Pēc jūlija ECB sēdes Dragi vairs nebija tik kategorisks un izteicās daudz uzmanīgāk, norādot, ka lēmumi par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas likteni netiks pieņemti līdz rudenim, turklāt, standartizēti apsolot palielināt programmas apjomu vai to pagarināt, ja ekonomika vai finanšu tirgi vēl nebūs gatavi jaunai monetārai politikai. Tomēr valūtu tirgus spēlētāji arī pēc šī paziņojuma turpināja uzbrukumu amerikāņu dolāram. To veicināja arī krietni atturīgais Federālo Rezervju sistēmas (FRS) tonis. Centrālās bankas jūlija sēdē tika atzīmēts, ka inflācija saglabājas zem 2% mērķa līmeņa, turklāt FRS neparedz būtiskas izmaiņas cenu līmeņos īstermiņa perspektīvā. Rezultātā, kopējais dolāra indekss (USD kursa vidēji svērtā vērtība attiecībā pret galvenajām pasaules valūtām) jūlijā nokrita par 2,9%, bet kopš 26. jūnija kritums veido jau 4,65%.

Situācija valūtu tirgū ietekmēja arī notikumu attīstību fondu tirgos. Uz kopējā fona atpaliekošu dinamiku uzrādīja Eiropas fondu indeksi, it īpaši vācu DAX, kuru pamatā veido eksporta orientētie uzņēmumi. Eiro kursa pieaugums samazina Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, tādēļ visvairāk cieta tie sektori, kuru darbība saistīta ar eksporta ienākumiem, piemēram, auto ražotāji, rūpniecības uzņēmumi, ķīmijas nozare. Spēcīgu samazinājumu uzrādīja arī veselības aprūpes nozare, tomēr lielākais “nopelns” tajā bija atsevišķām kompānijām. Piemēram, AstraZeneca akciju cena jūlijā nokrita par 12,6%, jo ieguldītāji tika sarūgtināti ar paziņojumu par piedzīvotajām neveiksmēm, izstrādājot jaunas paaudzes zāles pret vēzi. Savukārt, GlaxoSmithKline akcijas mēneša laikā nokrita par 9% pēc tam, kad uzņēmums paziņoja ne visai iedvesmojošas finanšu prognozes. Tomēr, par vairāk kā 8% pieauga to uzņēmumu indeksi, kuri iegūst un pārstrādā metālus. Jūlijā dzelzs rūdas cena turpināja atjaunot pozīcijas un tas pozitīvi ietekmēja šī sektora uzņēmumu akciju kotācijas. Pateicoties obligāciju ienesīguma kāpumam, pieauguma līderos bija arī finanšu sektors, jo obligāciju ienesīgumu pieaugums pozitīvi ietekmē finanšu kompāniju pelnītspēju.

Atšķirībā no Eiropas, ASV akciju tirgū saglabājās pozitīvs noskaņojums un plašā ASV tirgus indekss S&P500 jūlijā atkal atjaunoja vēsturisko maksimumu. Investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam noskaņojumam. Tie ir dolāra vājums, FRS izturētā monetārā politika, laba kārtējā ceturkšņu atskaišu sezona. Tāpat kā Eiropā, līderos bija sektori, kuri iegūst un pārstrādā metālus. Pateicoties labiem finanšu rezultātiem, tehnoloģiju sektors kompensēja iepriekšējā mēneša kritumu un uzrādīja labāku piegumu nekā tirgus. Viens no zaudētāju sektoriem bija transporta sektors, kuru negatīvi ietekmēja aviopārvadātāju sliktās finanšu atskaites.

Tomēr galvenie ieguvēji no vājā dolāra bija attīstības tirgi. Jūlijā kopējais attīstības valstu akciju indekss MSCI EM izauga gandrīz par 5,5%, ko veicināja fondu indeksu pieaugums un būtiska loma tajā bija arī konkrēto valstu vietējo valūtu nostiprināšanās pret ASV dolāru, kas palielināja atsevišķu indeksu peļņu, pārrēķinot tos dolāros.

Korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos jūlijā atkal atgriezās noturēts optimisms. Vēl mēneša sākumā ilgtermiņa obligāciju cenas bija zem spiediena, kas bija saistīts ar ilgtermiņa vācu Bunds un amerikāņu Treasuries ienesīgumu pieaugumu. Tomēr pēc ECB sēdes un Mario Dragi piesardzīgajiem komentāriem, kā arī labvēlīgiem FRS komentāriem šie tirgi stabilizējās, kas veicināju pircēju atgriešanos arī atpalikušajos obligāciju tirgos. Labvēlīga situācijas attīstība izejvielu tirgos — naftas un metāla — sniedza papildu atbalstu High Yield obligācijām, bet High Grade obligācijas atjaunojās kopā ar Bunds un Treasuries. Uz šī fona korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgi atguva jūnija beigās zaudēto un jūlijā uzrādīja pozitīvu rezultātu.

ABLV Asset Management pārvaldītie fondi jūlijā uzrādīja ienesīgumu, kas ir salīdzināma ar kopējo tirgus ienesīgumu. Vidējā perspektīvā mēs turpinām ieņemt mēreni konservatīvu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kas ļauj samazināt svārstīgumu gadījumā, ja situācija procentu likmju tirgos attīstās negatīvi. Akciju fondos joprojām saglabājas neliela naudas līdzekļu daļa, kuru plānots izmantot korekcijas gadījumā. Turpmākie lēmumi tiks pieņemti ievērojot situācijas attīstību tirgos.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.07.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.