Aprīlī nebija tādu ziņu vai notikumu, kuri spētu nopietni mainīt investoru noskaņojumu, līdz ar to pasaules akciju tirgus pēc diezgan spēcīgā pieauguma šī gada pirmajā ceturksnī pārgāja uz konsolidācijas stadiju. Kompāniju finanšu rezultāti, galvenokārt, atbilda prognozēm, arī makroekonomikas atskaites nepārsteidza, tādēļ tirgus dalībnieku uzmanība koncentrējās uz Eiropas politisko fonu.

Centrālais notikums, kuram tika pievērsta pamata uzmanība, bija prezidenta vēlēšanās Francijā. Gaidot šo vēlēšanu rezultātus, galvenajos akciju tirgos tika novērota nenozīmīga cenu samazināšanās. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultāti, kad otrajā tūrē iekļuva centriski liberālais Emanuels Makrons un galēji labējā Marija Lepēna, jau bija prognozējami, tomēr tie atdzīvināja finanšu tirgus, it īpaši Eiropas akciju tirgu, kurš nodemonstrēja strauju pieaugumu pirmajās dienās pēc rezultātu paziņošanas. Arī pārējie akciju tirgi atviegloti uzelpoja un pievienojās vispārējam pozitīvam noskaņojumam, kas ļāva vairumam fondu indeksu uzrādīt pieaugumu mēneša griezumā. Eiropā indekss STOXX Europe 600 mēneša laikā pievienoja 1,6%, ASV plašā tirgus indekss S&P 500 un Japānas Nikkei 225 izauga aptuveni par procentu, bet attīstības valstu kopējais indekss (MSCI EM) pakāpās par 2%.

Viens no retajiem izņēmumiem bija Lielbritānijas tirgus. Arī šeit būtisku lomu nospēlēja politiskie notikumi. Aprīlī Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja paziņoja par valdības atbrīvošanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu šī gada 8. jūnijā. Šādu lēmumu viņa motivēja ar to, ka esošā valdība nav spējīga konstruktīvi izveidot valsts iziešanas plānu no Eiropas Savienības, tādēļ jaunais kabinets spēs daudz efektīvāk tikt galā ar šo uzdevumu. Sagaidāms, ka konservatoru uzvaras gadījumā, Terēza Meja varēs pagarināt iziešanas procedūru termiņus un panākt labākus nosacījumus valstij ārpus savienības. Britu premjerministres paziņojums izraisīja strauju mārciņas kursa pieaugumu pret ASV dolāru un eiro, kas negatīvi ietekmēja britu uzņēmumu akciju vērtību, kā rezultātā valsts galvenais akciju indekss FTSE 100 mēneša laikā zaudēja 1,6%.

Eiropas sektoros līderes bija banku un finanšu sektora akcijas, kuras ir galvenās labuma guvējas no politisko risku mazināšanās Eiropā. Tāpat labāk par tirgu izskatījās rūpniecības un patērētāju sektora uzņēmumu akcijas. ASV mēneša pieauguma līderis bija telekomunikāciju sektors, kurš vairākus mēnešus atpalika no tirgus un beidzot ir sācis likvidēt šo starpību. Labu dinamiku uzrādīja arī tehnoloģiju un veselības aizsardzības sektoru akcijas. Kā Eiropā, tā arī ASV sliktāk par tirgu uzvedās naftas un metalurģijas sektoru akcijas, kas saistīts ar cenu samazināšanās turpināšanos naftas un metālu tirgos.

Pasaules obligāciju tirgus aprīli aizvadīja diezgan mierīgi ar zemu svārstīgumu, tomēr, uzrādot arī zināmu cenu pieaugumu. Investoru uzmanību galvenokārt piesaistīja publicētās piezīmes no pēdējās FRS sēdes, kas norāda uz to, ka tika apspriesta ideja par FRS bilances aktīvu apjoma samazināšanu, kurš joprojām ir rekordliels — 4,5 triljoni USD. Šis apjoms tika sasniegts pēc dažādām atbalsta programmām banku sektoram un finanšu stimuliem, kas tika ieviesti atbildot uz 2008. gada krīzi. FRS bilances samazināšana, tāpat kā procentu likmes palielināšana, ir stingrākas monetārās politikas instruments, kurus pielieto ekonomikas pārkaršanas novēršanai. Turklāt, ievērojot pilnīgu nenoteiktību par to kā un kādā veidā tiks samazināta FRS aktīvu bilance, tirgus dalībniekiem radās jautājumi par procentu likmes palielināšanas perspektīvu. Ja divus palielinājumus šogad tirgus jau ir ierēķinājis, tad šobrīd vairs nav skaidrs kas notiks tālāk brīdī, kad sāksies bilances samazināšanas process un vai būs nepieciešama likmes tālāka palielināšana. Arī pēc Donalda Trampa 100 prezidenta dienām pagaidām nav redzamas kustības ne vienā no tēmām, par kurām tika ziņots priekšvēlēšanu kampaņā. Pat sabiedrībai prezentētās nākotnes nodokļu reformas detaļas nebija detalizētas, kas radīja vilšanos investoros. Šāda nenoteiktība veicināja stabilizāciju ASV valsts obligāciju tirgū, kas pozitīvi atspoguļojās korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos. Kopējais noskaņojums pēc Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas pozitīvi ietekmēja vairumu riskanto aktīvu vērtības un veicināja cenu pieaugumu High Yield segmentā, kurš ievērojami apsteidza High Grade. Pat pieaugošā ģeopolitiskā spriedze (ASV raķešu uzbrukumi Sīrijas aviobāzei un Ziemeļkorejas līdera kara draudi) un negatīvā cenu dinamika izejvielu tirgos nespēja izmainīt esošās tendences.

Vidējā termiņa perspektīvā mēs turpinām ieņemt nogaidošu pozīciju. Obligāciju fondos būtiska naudas līdzekļu daļa ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kuri, mūsuprāt, likmju palielināšanas periodā ir vairāk aizsargāti pret paaugstinātu cenu svārstību un, turklāt, tie nodrošina diezgan pievilcīgu ienesīgumu.

Akciju fondos tiek veiktas taktiskās darbības, daļēji fiksējot peļņu atsevišķās pozīcijās un palielinot svaru citās.

ABLV ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.04.2017

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija

Vispārēju informāciju par ABLV ieguldījumu fondiem un pārvaldīšanas sabiedrību ABLV Asset Management, IPAS, kā arī visu papildu informāciju var atrast ABLV Bank tīmekļa vietnē, sadaļā “ABLV ieguldījumu fondi”.

Publiskā informācija par fondiem ir pieejama Nasdaq Riga biržā: www.nasdaqomxbaltic.com.

Komentārs ir izmantojams vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāms par investīciju rekomendāciju vai konsultāciju.