Februārī pasaules akciju tirgū turpināja valdīt optimisms. Pozitīvā noskaņojuma toni joprojām uzturēja amerikāņu fondu indeksi, dienu pēc dienas uzstādot jaunus rekordus. Jāatzīmē, ka investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam optimismam, jo korporatīvo atskaišu sezona izrādījās samērā laba. Līdz februāra beigām atskaites bija nopublicējuši aptuveni 90% uzņēmumi, no kuriem 74% spēja pārsniegt analītiķu prognozēto peļņu, kura kopumā pieauga par 5%.

Viens no retajiem sektoriem, kurš īpaši neiepriecināja investorus, bija telekomunikāciju sektors, kur korporatīvās atskaites bija sliktākas nekā gaidīts, kas būtiski samazināja šī sektora uzņēmumu akciju cenu. Sliktāk par tirgu izskatījās arī naftas un metalurģijas sektori, kuri, acīmredzot, ietur atelpu pēc straujā pieauguma iepriekšējos mēnešos. Tomēr, pieklājīgu pieaugumu nodemonstrēja farmācijas un veselības aizsardzības sektora uzņēmumi. Šo sektoru uzņēmumi nopublicēja labas finanšu atskaites (9 no 10 uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņas apjomu), turklāt, otrajā plānā tika atvirzītas bažas par iespējamo izmeklēšanu zāļu cenu veidošanā, kas iepriekš būtiski ietekmēja šo sektoru.

Kopumā tirgus jutās diezgan komfortabli, kas veicināja indeksa S&P500 mēneša pieaugumu par 3,7%. Savukārt, indekss Dow Jones Industrials izauga pat par 4,8%. Šeit, visticamāk, galveno lomu nospēlēja vārds “Industrials”. Cerības par Donalda Trampa solījumu izpildi attiecībā uz lielām infrastruktūras atjaunošanas programmām, armijas izdevumu palielināšanu, korporatīvo nodokļu samazināšanu u.tml., kuriem vajadzētu “radīt brīnumu” amerikāņu ekonomikā, joprojām sniedz spēcīgu atbalstu tirgum, tādēļ nav pārsteigums, ka pieaugumu līderes bija to uzņēmumu akcijas, kuri saistīti ar infrastruktūru un armijas valsts pasūtījumiem.

Savukārt, cerības par procentu likmes palielināšanu turpina atbalstīt finanšu sektora akciju pieaugumu. Lai arī Donalds Tramps, uzstājoties pirms kongresa, tā arī neko skaidri nepateica par “brīnumu” sākuma termiņiem, tomēr, paziņotie priekšlikumi palielināt armijas izdevumus par 84 miljardiem (iepriekš tika saukts skaitlis 54 miljardi) un lūgums apstiprināt infrastruktūras atjaunošanas programmu 1 triljona dolāru apmērā, deva jaunu impulsu fondu tirgiem. Pagaidām neskaidrs paliek jautājums par nodokļu samazināšanu, bet investori nolēmuši to ignorēt.

Arī Eiropas fondu tirgū tika novērots pieaugums, lai arī kopējais Eiropas kompāniju indekss STOXX Europe 600 mēneša laikā uzrādīja daudz pieticīgāku rezultātu, pievienojot 2,8%. Korporatīvajā līmenī aina gan bija diezgan laba (peļņas pieaugums bija 11%), bet, pirmkārt, investoriem pret Eiropu ir augstākas cerības, un, otrkārt, salīdzinoši noturošs faktors ir politiskais priekšvēlēšanu fons Francijā un Itālijā. Sektoru līmenī aina bija līdzīga ar amerikāņu tirgiem, izņemot finanšu sektoru, kurš uzrādīja atpaliekošu dinamiku ar Eiropas valstu obligāciju ienesīgumu samazināšanās fonu.

Pozitīvu dinamiku turpina demonstrēt arī attīstības tirgi, kuru kopējais indekss MSCI EM pārsniedza līmeņus, kas tika sasniegti ASV prezidenta vēlēšanu priekšvakarā. Pēdējo nedēļu informatīvais fons veicināja bažu mazināšanos par Trampa uzbrūkošās politikas ietekmi uz attīstības valstu ekonomikām, it īpaši Ķīnas, kā rezultātā indekss MSCI EM mēneša laikā izauga par 3% un tas turpina apsteigt pasaules akciju indeksu (pieaugums kopš gada sākuma 8,4% pret 4,9%).

Februārī pasaules obligāciju tirgū turpināja valdīt salīdzinoši pozitīvs noskaņojums. Attīstīto valstu valsts obligāciju tirgus joprojām bija konsolidācijas stadijā pēc straujā ienesīgumu pieauguma 2016. gada beigās, bet kopējā labvēlīgā attieksme pret risku veicināja turpmāku spredu samazināšanos korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos. Izteikti augsts pieprasījums bija pēc augsti ienesīgajām obligācijām High Yield, kuras atkal apsteidza Investment Grade segmentu, kura noturošais faktors ir cerības par likmes palielināšanu ASV. Daudz lielāku ienākumu investoriem deva attīstības valstu valsts un korporatīvo obligāciju tirgi. Kā viens no šādas dinamikas iemesliem minams tas, ka pēc izpārdošanas 2016. gada beigās šobrīd tirgū sāk atgriezties investori. Kopējais līdzekļu pieplūdums attīstības valstu obligāciju fondos kopš gada sākuma pārsniedz 11 miljardus, kas salīdzināms ar to apjomu, kuru investori pagājušā gada beigās izveda no tirgus pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās.

Vidējā perspektīvā mēs ieņemam nogaidošu pozīciju. Investoru galvenā uzmanība ir pārslēgusies uz ASV FRS darbībām un procentu likmes palielināšanas perspektīvām. Nav šaubu, ka likmes tiks paaugstinātas, tomēr ir atvērti jautājumi par apjomu un termiņiem, tādēļ mūsu tālākās darbības būs atkarīgas no situācijas attīstības tirgū. Obligāciju fondos liela līdzekļu daļa ir ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros, kuri, mūsuprāt, likmes paaugstināšanas periodā ir visvairāk aizsargāti pret pastiprinātām cenu svārstībām un līdz ar to nodrošina pietiekami pievilcīgu ienesīgumu.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 28.02.2017:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.