Jūnijā pasaules finanšu tirgi (akciju un obligāciju) sinhroni uzrādīja kritumu, kas notiek brīžos, kad tirgus kustību nosaka nevis fundamentālie rādītāji un pat ne tehniskie indikatori, bet tirgus dalībnieku noskaņojums.
Šobrīd vislielāko noskaņojuma ietekmi veido lielāko pasaules ekonomiku monetāro valdību sagaidāmie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas programmu realizēšanu, tas ir par jaunas naudas iepludināšanu. Pēdējos mēnešus tirgus dalībnieki uzmanīgi seko ASV Federālo rezervju pārstāvju retorikai, cenšoties uzķert viņu paziņojumos mājienus par regulatora gatavību pakāpeniski izbeigt stimulēšanas programmas QE, kā arī viņi seko līdzi makroekonomikas rādītajiem, kuru uzlabošanās ievērojami palielinās iespēju, ka šie mājieni realizēsies dzīvē. Parādoties šādam mājienam, tirgus dalībnieki tiecās samazināt savas pozīcijas riskantos aktīvos un ilgtermiņa parādu vērtspapīros (samazināja durāciju), jo stimulējošo programmu pārtraukšana nozīmē procentu likmju un ienesīguma pieaugumu. Tomēr tad, kad parādījās komentāri par nepieciešamību turpināt stimulēšanas programmas QE, tirgus dalībnieki palielināja savas pozīcijas riskantos aktīvos un parāda vērtspapīru durāciju.
Jūnija sākumā attīstības valstu un korporatīvo obligāciju tirgi, tāpat kā pasaules akciju tirgus, samazinājās, turpinot maija kritumu, kuru izraisīja Federālo rezervju 22. maija sēdes protokola publicēšana, kurā tirgus dalībnieki saskatīja skaidrus mājienus par regulatora gatavību pakāpeniski izbeigt programmas QE. Jūnijā eļļu ugunim pielēja Japānas Banka, kura savā 10.-11. jūnija sēdē pieņēma lēmumu atturēties no papildus pasākumiem nacionālās ekonomikas atbalstīšanai un nepagarināt termiņus kredītoperācijām, kuras tā izmantoja volatilitātes samazināšanai parāda vērtspapīru tirgū. Jūnija vidū, pēc nopublicētajiem ASV makrostatistikas datiem, kuri bija zemāki nekā gaidīti, un SVF prognozes par ASV IKP 2014. gadā samazināšanas, obligāciju un akciju tirgi sāka atjaunot savas pozīcijas. Ja nebūtu citu jaunumu, tad akciju un obligāciju tirgiem būtu bijušas lieliskas iespējas atgūt jūnija sākuma zaudējumus, bet lāča pakalpojumu tiem pasniedza 19. jūnija Federālo rezervju sēdes rezultāts un, jo īpaši, Federālo rezervju vadītāja Bena Bernankes paziņojumi. Pēc šīs sēdes Federālās rezerves deva daudz augstāku novērtējumu ekonomikas situācijai un atzīmēja zināmu situācijas uzlabošanos ASV darba spēka tirgū, prognozējot bezdarba līmeņa samazināšanos līdz 6,5% jau 2014. gadā, kas ir par gadu ātrāk nekā iepriekš prognozēts. Bezdarba līmenis 6,5% apmērā tiek uzskatīts kā punkts, kuru sasniedzot Federālās rezerves izskatītu jautājumu par procentu likmju palielināšanu. Papildus tam, Federālo rezervju vadītājs Bens Bernanke diezgan negaidīti, pirmo reizi kopš stimulēšanas programmu palaišanas 2008. gadā, paziņoja par iespēju uzsākt QE izbeigšanu. Visticamāk arī šis paziņojums izsauca strauju cenu kritumu gan akcijām, tā arī obligācijām, kā arī ASV dolāra pieaugumu, it īpaši pret attīstības valstu valūtām.
Tirgus reakcija bija pārlieku negatīva, ko apstiprināja straujš cenu lēciens jūnija pēdējās dienās. To stimulēja arī Federālās rezerves reģionālo vadītāju komentāri, cenšoties nogludināt Bena Bernankes retoriku – pat pēc QE izbeigšanas monetārā politika arī turpmāk būs stimulējoša. Tā rezultātā mēneša laikā attīstības valstu valsts obligāciju tirgus nokrita par 5,3%. Korporatīvo obligāciju tirgus, pateicoties īsai durācijai un daudz lielākiem kupona ienesīgumiem, uzrādīja daudz mazāku kritumu – mazāk par 2% ASV augsta ienesīguma korporatīvo obligāciju tirgū. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, daudz noturīgāki bija obligāciju tirgi, kuri nominēti eiro. Akciju tirgos vislielāko kritumu uzrādīja attīstības tirgi: no -1,8% līdz -14%; tai skaitā Ķīnā par -14,0%, Brazīlijā un Turcijā par -11,3%, Dienvidāfrikā, Honkongā, Dienvidkorejā no -6,8% līdz -7,1%, turklāt arī visu šo valstu valūtas samazinājās. Attīstīto valstu tirgus kritumi arī bija diezgan spēcīgi: no -0,7% līdz -5,6%; Japānā -0,7%, Lielbritānijā -5,6%, Francijā -5,3%, ASV no -1,4% līdz -1,5%.
Jūnija pirmajā pusē akciju fondu pārvaldnieks, saskaņā ar iepriekš pausto stratēģiju, veica akciju iepirkumus, samazinoties attīstīto valstu fondu tirgiem (ASV, Rietumeiropa un Japāna).
Pēc Federālo rezervju sēdes un Bena Bernankes preses konferences, portfelī tika samazināta attīstības valstu akciju daļa, jo tieši tās visasāk reaģē uz likviditātes samazināšanos, krītot cenām un vājinoties nacionālajām valūtām.
Akciju fondu stratēģija jūlijā ir „turēt”, saglabājot daļu aktīvu naudas līdzekļos, kurus plānots izmantot pērkot uz samazināšanos. Pirkumu prioritāte – attīstīto valstu fondu tirgi. Ir jāpiebilst, ka jūlijā sākas kārtējā korporatīvo atskaišu sezona, kuras rezultāti var nedaudz izgaismot turpmāko vidēja termiņa dinamiku akciju tirgū.
Obligāciju fondu pārvaldnieks jūlijā sagaida obligāciju cenu atjaunošanos, ievērojot tirgus dalībnieku pārlieku negatīvo reakciju uz Bena Bernankes vārdiem. Obligāciju fondu portfeļos fondu pārvaldnieks plāno turpināt samazināt kopējo portfeļu durāciju, priekšroku dodot obligācijām ar daudz īsāku termiņu un augstāku kuponu ienesīgumu. Šāda struktūra nodrošinās portfeļu vērtības stabilitāti, ja arī turpmāk saglabāsies augsta volatilitāte un negatīvs noskaņojums tirgus dalībnieku vidū.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 30. jūniju var iepazīties ABLV Bank mājas lapā, sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.