Pasaules akciju tirgū maijā turpinājās iepriekšējo mēnešu tendences – attīstīto tirgu pieaugums un vairums attīstības tirgus samazināšanās.
Tā rezultātā ienesīguma atšķirība
starp indeksu MSCI World (vairāk kā 80% veido attīstīto valstu tirgi) un
indeksu MSCI Emerging Markets kopš gada sākuma sasniegusi gandrīz 15%
(attiecīgi plus 10,1 un mīnuss 4,5), un tas ir rekords. Mūsuprāt, šāda dinamika
ir grūti izskaidrojama. Lai gan amerikāņu tirgus pieaugumu pēdējo 7 mēnešu
laikā var skaidrot ar makroekonomiskiem rādītājiem. IKP pieaug, bezdarba
līmenis samazinās, nekustamā īpašuma tirgus atdzīvojies, turklāt svarīgi tas,
ka līdz ar mājokļu tirdzniecības pieaugumu ASV aug arī to cena. Kas attiecas uz
eirozonu, tad tur makroekonomiskā aina ir izteikti pretēja. Tas ir gan negatīvs
IKP (jau sesto ceturksni pēc kārtas!), gan rekordaugsts bezdarba līmenis un tā
tālāk. Korporatīvajā līmenī ir analoģiska situācija. Ja, saskaņā ar otrā ceturkšņa
datiem, S&P500 uzņēmumi uzrādīja peļņas pieaugumu
Q1 2013/ Q1 2012 par 2%, tad lielākie
Eiropas uzņēmumi no indeksa BE 500 fiksējuši peļņas kritumu vidēji par 10%!
Nevar runāt arī par to, ka galvenie Eiropas akciju tirgi ir nenovērtēti
attiecībā pret ASV akciju tirgu. P/E rādītājs (akciju cenas attiecība pret
peļņu) franču indeksam CAC40 un britu FTSE100 ir augstāks, bet vācu DAX vienāds
ar S&P500. Bet tas viss nav traucējis, piemēram, vācu indeksam DAX sasniegt
vēsturisko maksimumu un pieaugt maijā par 5,5%, laikā, kad S&P500 pieauga
par 2,1%.
Visi augstāk minētie fakti, mūsuprāt, liecina par to, ka esošajā etapā pasaules akciju tirgus dinamikai ir ļoti tāla saistība ar fundamentāliem faktoriem. Galvenais virzošais faktors ir naudas masas pieplūdums tirgū. Kopš gada sākuma globālie akciju fondi un ETF fiksējuši naudas pieplūdumu par 206 miljardiem dolāru, kas praktiski ir vienāds ar gada pieplūdumiem 2009. un 2010. gados, un 2,5 reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā. Turklāt lielākā daļa no šīs naudas novirzījās uz ASV tirgu, ar ko arī ir skaidrojams novērojamais amerikāņu indeksu bez apstājas pieaugums, kuru apstādināt pagaidām neviens nespēj. Nelielu „jautrību” šajā monotonajā ainā mēģināja ieviest Japāna, kuras indekss Nikkei 225 vienas dienas laikā 23. maijā nobruka par 7,3%, pēc nedēļas vēl par 5,2%. Tomēr šis mēģinājums bija neveiksmīgs, jo ASV un Eiropas tirgi izlikās to neredzam.
Akciju fondu pārvaldnieks ievēroja stratēģiju „turēt”, saglabājot daļu fonda aktīvu naudas līdzekļos, kurus plānots izmantot iepirkumiem uz cenu samazināšanos. Korekcijas varbūtība šobrīd, mūsuprāt, ir diezgan augsta, jo iestājoties atvaļinājumu sezonai, investoru aktivitāte samazināsies, kas atslābinās arī galveno esošā pieaugumu virzošo faktoru – naudas plūsmu. Tas, savukārt, var veicināt tirgus konsolidāciju.
Ja pasaules akciju tirgū nekas interesants nenotika (izņemot Japānu), tad globālajā obligāciju tirgū bija būtiski notikumi. Mēneša pirmo pusi tirgus aizvadīja ar kūtru korekciju pēc iepriekšējo mēnešu pieauguma, jo tādi faktori, kuri varētu novirzīt tirgu uz vienu vai otru pusi, tirgū praktiski nebija. Tomēr situācija strauji mainījās 22. maijā, kad tika nopublicēts ASV Federālo Rezervju sistēmas sēdes protokols, kurā bija skaidrs mājiens par regulatora gatavību pakāpeniski samazināt QE programmas, ja turpinās uzlaboties makroekonomiskie rādītāji. Šis jaunums izsauca ASV valsts obligāciju izpārdošanu, kas, savukārt, izsauca spēcīgu spiedienu uz attīstības valstu valsts obligāciju tirgu. Tā rezultātā mēneša laikā amerikāņu 10 gadīgās valsts obligāciju cenas pazaudēja 4%, kas ir viens no negatīvākajiem rezultātiem pēdējo 20 gadu laikā (līdz šim, dažādu iemeslu dēļ kas līdzīgs notika tikai 1994. gada februārī un 2003. gada jūlijā).
Strauja noskaņojuma maiņa globālajā obligāciju tirgū aizskāra praktiski visus segmentus, sākot no attīstīto valstu valsts obligācijām un beidzot ar attīstības valstu valsts obligācijām nominētām vietējās valūtās, jo spēlē iesaistījās arī īstermiņa spekulanti. Piemēram, ASV korporatīvo obligāciju ar augstu ienesīgumu tirgus zaudēja 3%, attīstības valstu valsts obligāciju tirgus 3,5% un tā tālāk. Visnoturīgākie bija tie obligāciju tirgi, kur obligācijas nominētas eiro, kas, visticamāk, ir izskaidrojams ar tirgus struktūru (zema likviditāte, salīdzinoši mazs spekulantu skaits u.c.).
Obligāciju fondu pārvaldnieks ievēroja stratēģiju „turēt”, jo fondiem bija salīdzinoši zema vidējā durācija un diezgan liela naudas līdzekļu daļa. Tomēr cenu kritums attīstības valstu valsts obligāciju sektorā bija daudz lielāks, nekā mēs paredzējām, tādēļ ABLV Emerging Markets USD Bond Fund mēneša griezumā uzrādīja diezgan negatīvu rezultātu, kas gan ir daudz mazāks nekā tirgū.
Šobrīd mēs neredzam pamatu panikai. Mūsuprāt, cenu kritums maija pēdējā nedēļā ir vairāk saistīts ar tehniskiem, nevis ar fundamentāliem faktoriem. Tādēļ esošā situācija ir labvēlīga vairāk pievilcīgu obligāciju iepirkšanai.
Ar fondu darbības rezultātiem uz 2013. gada 31. maiju var iepazīties ABLV Bank mājas lapā, sadaļā „ABLV ieguldījumu fondi”.