Privātie fondi

Privātais fonds ir instruments ģimenes labklājības aizsardzībai un plānošanai. Tas ir līdzīgs trastiem valstīs ar civiltiesībām (vairumā no Eiropas valstīm).

Jāatzīmē, ka privāta fonda (Foundation) jēdziens pamatos atšķiras no ieguldījumu fonda (Fund), un Foundation pareizāk būtu saukt par „nodibinājumu” vai „organizāciju”.

Privātais fonds atšķirībā no trastiem ir juridiska persona, kas pati var būt aktīvu īpašniece, slēgt līgumus utt. Neraugoties uz to, ka privātais fonds ir pilntiesīga juridiskā persona, tam nav akcionāru un kapitāla, tātad var teikt, ka tas pieder pats sev.

To var salīdzināt ar biežāk izplatītu organizāciju – labdarības fondu. Privātais fonds, tāpat kā labdarības fonds, var rīkoties ar saviem līdzekļiem saskaņā ar statūtiem un iekšējām procedūrām, un tam nav akcionāru. Tajā pašā laikā atšķirībā no labdarības fonda privātā fonda mērķis ir atbalsts un palīdzība konkrētām privātpersonām – fonda beneficiāriem.

Kā tiek panākta aktīvu aizsardzība?

Ne visiem ir zināms, ka uzņēmumi vai korporācijas, ar kurām mēs saskaramies ikdienā, ir daudz jaunākas par trastiem. Galvenā uzņēmumu koncepcija ir iespēja ierobežot to īpašnieku atbildību. Šī diezgan vienkāršā koncepcija izraisīja biznesa revolūciju. Līdz tika izgudrota ierobežotā atbildība, uzņēmēji visās savās jaunajās aktivitātēs atbildēja ar savu īpašumu un neveiksmju sekas bieži vien nebija salīdzināmas ar potenciālo veiksmi.

Arī trastu un privāto fondu radītāji izgudroja līdzīgas revolucionāras koncepcijas, bet tās vairāk bija paredzētas biznesa īstenošanai, nevis turīgu ģimeņu aktīvu aizsardzībai.

  • Aktīvu atsavināšana
    Trastu aktīvu aizsardzība, pirmkārt, tiek panākta ar to, ka aktīvi vairs nav uzņēmēja aktīvi. Uzņēmējs, kā trasta dibinātājs, atsavina aktīvus par labu trastam un pēc tam viņš vairs nav to īpašnieks ne ekonomiski, ne juridiski. Tādējādi uzņēmēja kreditori nevar iegūt pieeju šiem aktīviem. Tāpat uzņēmējs neskaitās trasta kontrolējošā persona, jo visas trasta darbības veic pārvaldnieks.
  • Nav akcionāru
    Lai gan trastam vienmēr ir beneficiāri (parasti — trasta dibinātāja ģimenes locekļi), to tiesības būtiski atšķiras no uzņēmumu akcionāru tiesībām. Trasta beneficiāriem nav balstiesības un viņi ir tikai pasīvi labuma guvēji. Tādējādi tiek panākta aktīvu aizsardzība pret beneficiāru kreditoriem.
  • Diskrēta struktūra
    “Diskrētums” nozīmē tiesības trasta pārvaldniekam pieņemt lēmumus par trasta labumu sadali starp beneficiāriem. No tā izriet, ka beneficiāriem nav precīzi noteiktu daļu un tādējādi kreditori nevar pieprasīt beneficiāru izmantot noteiktu trasta daļu viņa parāda dzēšanai.

Nepieciešamības gadījumā mēs vienmēr esam gatavi sniegt jums juridiskās konsultācijas. Iesākam jums arī izskatīt ieguldījumu individuālas pārvaldīšanas iespēju.

  • Papildu informācija klientiem

    Izmantojiet savu Internetbankas lietotāja kodu un paroli, lai piekļūtu papildu informācijai.