Šovasar apritēja otrā gadskārta kopš ir uzsākts bankas likvidācijas process. Likvidators Andris Kovaļčuks sniedzis plašu interviju aģentūrai LETA, kurā paudis pārliecību - lai gan pirmajā gadā iepriekš paredzētais darbu grafiks tika iekavēts, tiek mērķtiecīgi strādāts, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. 

Pārsteidz, cik daudz uzmanības pievērsts notikumiem vienā bankā, kaut gan no presē vēstītā redzam, ka procesuālās darbības notikušas ap 20 dažādās vietās. Ыomāju, ka visu interesēs ir tikt galā ar visām pārbaudēm, lai tiešām nonāktu līdz patiesībai par to, kas ir noticis un kas nav noticis, lai liktu arī beidzot punktu visām spekulācijām, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina likvidējamās ABLV Bank, AS likvidators, likvidācijas komitejas loceklis Andris Kovaļčuks.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontekstā arvien vairāk tiek vētīti darījumi, kas notikuši tālā pagātnē un par kuriem nav saglabājušies dokumentāri pierādījumi. Uzņēmējiem ir daudz jautājumu, kāpēc šāda situācija ir radusies tieši Latvijā un kā rīkoties šādā situācijā

ABLV Bank, AS ir iepazinusies ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) sniegtā ziņojuma priekšlikumu attiecībā uz ABLV banku. Pēc sākotnējās informācijas izpētes uzskatām, ka tajā izmantota nepatiesa informācija. Ziņojumā arī nav ņemta vērā būtiska informācija par bankas pēdējos gados paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Londonas vadošā domnīca “Z/Yen” ir atjaunosi pasaules finanšu centru indeksu, atkārtoti iekļaujot tajā arī Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kura šobrīd ierindota 52. vietā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo reizi, Rīga pakāpusies par 19 vietām.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas paziņojumu, Krievijā tiks mainīts deklarāciju iesniegšanas termiņš par īpašumā esošajām ārvalstu kompānijām no 1. aprīļa uz 15. jūniju. Par to paziņojis Krievijas Federācijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Valdība var pārnest no 1. aprīļa uz 1. septembri galējo termiņu, kad Krievijas nodokļu maksātājiem jāiesniedz informācija par ārvalstu uzņēmumiem. Iepriekš bizness lūdza “pret ārzonu” likuma ieviešanas termiņu pagarināt līdz 2016. gada beigām.

Krievijas Federācijas (KF) Valsts dome otrajā un trešajā lasījumā pieņēmusi likumu pret ārzonām, kurš nosaka nodokļu piemērošanas mehānismu ārvalstu kontrolēto uzņēmumu (ĀKU) peļņai un ārvalstu uzņēmumu ienākumiem. Jaunais mehānisms uzliek par pienākumu Krievijas rezidentiem – uzņēmumiem un cilvēkiem – maksāt nodokļus par to ārvalstu aktīvu gūto nesadalīto peļņu.

2014. gada 4. jūnijā Krievijas Federācijas (KF) prezidents parakstījis federālo likumu „Par Krievijas Federācijas pilsonību” un citus likumdošanas aktus, kuri nosaka nepieciešamību KF pilsoņiem paziņot Federālajam migrācijas dienestam (FMD) par citas valsts pilsonības vai uzturēšanās atļaujas citā valstī esamību līdz 2014. gada 2. oktobrim vai 60 dienu laikā, kopš ārpus Krievijas pastāvīgi dzīvojoša pilsoņa pirmās ierašanās Krievijā.

2014. gada 3. jūlijā Jaunzēlandes nodokļu ministrs Tods Maklejs publiskojis informāciju par to, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir pabeigusi darbu pie pirmā etapa pasākumu rekomendācijām, kas saistītas ar nodokļu bāzes samazināšanos un ienākumu nobīdi (base erosion and profit shifting — BEPS). Gala redakcija rekomendācijām tiks publiskota septembrī. Ievērojot to, ka BEPS plāns tuvojas izšķirošajai stadijai, šajā rakstā minēti galvenie tā aspekti.