ABLV Bank likvidators: tiek mērķtiecīgi strādāts, lai līdz 2022.gada beigām norēķinātos ar visiem kreditoriem

Rīga, Latvija, 2020. gada 31. jūlijs, 13:10 / Nozares ziņas / Ziņu aģentūra LETA

Šovasar apritēja otrā gadskārta kopš ir uzsākts bankas likvidācijas process. Likvidators Andris Kovaļčuks sniedzis plašu interviju aģentūrai LETA, kurā paudis pārliecību - lai gan pirmajā gadā iepriekš paredzētais darbu grafiks tika iekavēts, tiek mērķtiecīgi strādāts, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. 

Arī aktīvu tam pietiek, jo aktīvu atgūšanā jau praktiski esam pēdējā stadijā. Vairāk nekā 80% no nepieciešamajiem aktīviem jau ir atgūti un naudā glabājas Latvijas Bankā. Savukārt piedzīvotās tiesībsargājošo iestāžu kratīšanas likvidācijas procesu tiešā veidā nav ietekmējušas.

Cik tālu pašlaik ir "ABLV Bank" likvidācijas process?

Jāsāk ar to, ka līdz jūnija beigām nu jau vairāk nekā 14 000 bankas bijušo klientu ir pilnībā atguvuši savus noguldījumus bankā. Mums priekšā vēl ir darba pabeigšana ar vairāk nekā 3000 lielāko bankas kontu atlikumu īpašnieku. Mūsu nolīgtais konsultants EY to plāno izdarīt līdz nākamā gada beigām.

Pirmajā daļā, kur strādājām ar mazajiem konta atlikumiem, tika izmaksāti 447 miljoni eiro. Lielie kontu atlikumi kopā veido nedaudz vairāk par diviem miljardiem eiro.

Sākumā tika minēts, ka likvidācija varētu ilgt piecus gadus. Kā izskatās pašlaik?

Sākums bija lēnāks, nekā mēs bijām domājuši 2018.gada martā, kad visi plāni tika veidoti. Pašlaik mēs no sākotnējā plāna atpaliekam par aptuveni gadu. Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka sākumā bija jāizveido pārbaužu metodoloģija, tā jāsaskaņo. Bija vairāk nekā 1000 labojumu un precizējumu. Tāpat daudz vairāk laika, nekā sākotnēji domāts, prasīja šī procesa iedzīvināšana.

Pašlaik mēs visām uzsākšanas grūtībām esam tikuši pāri un joprojām turamies pie piecu gadu termiņa, kurā norēķināties ar visiem kreditoriem. Tas izskatās izdarāms. Mainījies ir tikai darbu sadalījums pa gadiem. Tajā mēs tiešām atpaliekam no sākotnēji nospraustā grafika.

Tas nozīmē, ka tagad darbus plānojat paveikt straujāk?

Gan mūsu, gan konsultantu uzņemtais darba temps liek domāt, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes būs pabeigtas. Tādēļ kopumā mēs varam palikt sākotnēji nospraustajā laika rāmī, lai gan pa vidu mēs esam izgājuši ne vienu vien negaidītu pagriezienu.

Iepriekš viens no bankas līdzīpašniekiem Ernests Bernis publiski pauda, ka noguldītāju pārbaudes process ir nepiedodami lēns un dārgs. Kā jūs to raksturotu pašlaik, un vai izmaksas ir izdevies mainīt?

Izmaksas un pārbaužu ilgums savstarpēji ir ļoti saistīts. Viens no lielākajiem izmaksu posteņiem ir konsultantu un mūsu darbinieku darba stundas. Ikdienas darbs ir šī procesa slīpēšana un uzlabošana. Arī no EY saņemam ieteikumus, kā procesu arvien vairāk efektivizēt. Uzsākšanas grūtībām mēs esam tikuši pāri, un pašlaik viss process norit tādā tempā, kas liek domāt, ka viss tiks pabeigts laikā.

Vai patiesībai atbilst Berņa teiktais, ka likvidācijas izmaksas pārsniedz akcionāru noteiktos griestus 30 miljonu eiro apmērā?

Kādas būs kopējās izmaksas, varēs redzēt vien projekta beigās. Taču, protams, ar izmaksām mēs strādājam visu laiku. Šāda veida procesos pamatā visu veido faktiski ieguldītās darba stundas. Ļoti daudz darba mums vēl ir priekšā.

Kas notiks, ja akcionāru paredzētās izmaksas tiks pārsniegtas? Akcionāriem piestādīsiet papildu rēķinu?

Akcionāri šajā gadījumā līdzekļus ne piešķir, ne nepiešķir - visus bankas aktīvus pārvalda likvidatori. Akcionāri ar šo lēmumu ir izteikuši tikai viedokli par, viņuprāt, pieņemamo izdevumu līmeni. Mums kā likvidatoriem ir jārēķinās, ka akcionāri var izteikt pārmetumus par likvidatoru darbu, nepietiekami rūpīgu izturēšanos pret izmaksām un tamlīdzīgi. Taču nekas īpaši cits notikt nevarētu. Katrā ziņā pārbaudes tiks pabeigtas.

Kas pašlaik bankas klientu pārbaudēs prasa visilgāko laiku?

Galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu. Informācijas apjoms tiešām ir ļoti liels, un tas ir pamatā laika patēriņam.

Taču, protams, to visu vēl ļoti ietekmē katra individuālā klienta reakcijas ātrums. Informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas precīzas un ātri, tad viss process norit raitāk. Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk.

Cik liels ir noguldītāju īpatsvars, kuri vispār ar jums nesadarbojas un atbildes nesniedz?

To vēl ir pāragri teikt, jo process vēl nav pabeigts. Tikai tad, kad likvidācija būs pabeigta, mēs varēsim apkopot rezultātus arī par to, cik no bankas klientiem sadarbojās, cik nesadarbojās.

Tāpat ir jautājums, vai vienmēr atbilžu sniegšana maz ir iespējama. Ja jautājumi ir par ļoti senu periodu, pastāv iespēja, ka prasītie dokumenti vispār vairs nav bankas klientu rīcībā un tam ir objektīvs pamats. Situācijas ir ļoti dažādas.

No kurām valstīm pārsvarā ir bankas klienti, ar kuriem jums vēl ir jāstrādā?

Pārsvarā tie ir ārvalstu klienti.

No NVS?

Tajā skaitā.

Kā jūs pašlaik vērtējat bankas likvidācijas uzraudzību no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) puses?

Šis likvidācijas process ir jauns un liels arī uzraudzības mehānismam. Tā ir pārbaude ne tikai likvidatoriem un mūsu konsultantiem EY, lai šo projektu novadītu noteiktā laikā un formā, bet arī uzraugiem un uzraudzības mehānismam. Tādēļ arī uzraudzība visu laiku tiek pilnveidota un uzlabota. Līdz šim mēs par visu, ar ko šajā projektā sastopamies, esam spējuši rast konstruktīvus risinājumus.

Tas ir arī objektīvi, ka šī procesa sākumā arī uzraugi nespēja prognozēt visas detaļas un specifiskos pagriezienus, ar kuriem mēs saskārāmies. Uzraudzības mehānisms attīstās kopā ar šo projektu. Tas, ka mēs esam tikuši pāri uzsākšanas grūtībām, jau ir apliecinājums mūsu kopējai sadarbībai.

Vai pieļaujat, ka kādi aktīvi paliks jūsu rīcībā tādēļ, ka noguldītāji nespēj pierādīt legālu naudas izcelsmi?

Soļi ir šādi - ja EY nespēj noteikt līdzekļu izcelsmi ar bankā pieejamo informāciju vai mums pieejamajiem instrumentiem informācijas iegūšanai, tad tiek ziņots FID. Ja FID secinājumiem piekrīt, līdzekļi tiek iesaldēti un FID mēģina iegūt informāciju jau ar savā rīcībā esošajiem instrumentiem. Ja FID gūst apstiprinājumu iespējamām aizdomām, tad tālāk iesaistās policija, kura šiem līdzekļiem uzliek arestu un sāk izmeklēšanu. Savukārt izmeklētājiem jāizvērtē, vai ir pietiekams pamatojums materiālu iesniegšanai tiesā. Tikai tiesa var lemt, vai tie ir uzskatāmi par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un sekām - konfiskāciju vai atdošanu likumīgam īpašniekam.

Ir arī tādi gadījumi, kad bankas klienti paziņo - man nav jūsu prasīto dokumentu, tie ir pazuduši vai tamlīdzīgi, bet, ja jūs naudu neizmaksāsiet, tad vērsīsimies tiesā?

Sūdzības mēs, protams, saņemam. Kaut kur tas ir arī objektīvi, jo ir pagājis jau labs laiks un jūnijā bankas likvidācijas procesam bija otrā gadadiena. Tādēļ es arī pilnībā saprotu kreditoru neapmierinātību. Tomēr līdz šim mums visas situācijas ir izdevies atrisināt, un pašlaik mums nav tiesas procesu ar kreditoriem. Protams, ka centīsimies strādāt tā, lai tas tā arī paliktu.

Cik daudz sūdzību esat saņēmuši?

To skaits ir mērāms desmitos, nevis simtos.

Mēs ar kreditoriem arī daudz strādājam proaktīvi un mēģinām viņus laikus informēt par notiekošo un viņu situāciju, lai mazinātu nepieciešamību ar mums sarunāties caur advokātiem. Mēs no kreditoriem neslēpjamies, viņi var piezvanīt un uzzināt, kas notiek tieši ar viņu lietu.

Bankā jau vairākas reizes ir paviesojušies tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Kāda pašlaik ir situācija un kā tas ietekmē bankas likvidācijas procesu?

Likvidācijas procesu tas tiešā veidā neietekmē, jo šīs izmeklējošās darbības netiek veiktas par likvidāciju, bet gan par notikumiem pirms likvidācijas. Taču emocionāli tas, protams, ietekmē. Skaidrs, ka nekāds prieks nerodas, ja darba diena tiek pārtraukta ar šādu viesu ierašanos. Kolektīvā mēs šo emocionālo nospiedumu jūtam vēl vairākas nedēļas pēc tam.

Taču būtībā mēs tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem izsniedzām to pašu informāciju, kuru izsniedzam pēc rakstiskiem pieprasījumiem. Mainījās tikai tas, ka šajā gadījumā informācijas saņēmēji stāvēja mums tepat blakām. Mēs no savas puses arī ieguldām lielu darbu, lai šo informāciju sniegtu saprotamā veidā, jo te ir tā pati manis jau pieminētā problēma ar informācijas apjomu uz simtiem lapaspušu.

Sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm notiek visu laiku un arī notiks, kamēr netiks rastas atbildes uz jautājumiem, kas īsti bija pamatā ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumiem. Līdz tam ne Latvijas institūcijas var aizmirst šo lietu, ne mēs, jo arī mums ir svarīgi, lai visas izmeklējošās darbības tiek veiktas līdz galam un ir skaidrs, kas ir noticis. Strādāšana spekulāciju gaisotnē nepalīdz nevienam. Starp citu, pieteikumus policijai noskaidrot FinCEN pārmetumus rakstīja pati banka, un tas notika vēl 2018.gada februārī.

Jūs pašlaik iesaistāties kādās sarunās ar FinCEN, FID, policiju,vai arī tas viss ir tikai akcionāru jautājums?

Likvidatori vada juridisko personu, kas ir likvidējamā banka. Izmeklējošo iestāžu interese ir tieši par juridisko personu - banku -, kad vēl tika veikta tās darbība. Tādēļ, ciktāl tas skar pašu banku vai tās klientus, tas ir mūsu darba lauks.

Jūs esat sadarbojušies tikai ar Latvijas institūcijām, vai arī jautājumi ir bijuši arī no FinCEN, iespējams, "Moneyval"?

Mums ir bijuši kontakti ar ASV institūcijām.

No mūsu skatupunkta mēs esam gatavi piedalīties visur, kur varam konstruktīvi palīdzēt, gan daloties ar pieredzi, gan stāstot par likvidācijas procesu, lai skaidrība būtu lielāka. Gan mums, gan tiesībsargājošajām iestādēm šis likvidācijas process ir liels pārbaudījums, jo apstrādāt tik lielu daudzumu ar informāciju nav viegli.

Jums tiesībsargājošo iestāžu vizītēs ir izņemti, piemēram, kādi datu nesēji, kas pēc tam apgrūtina darbu?

Tā kā mēs tiesībsargājošajām institūcijām informāciju vienmēr esam gatavojuši paši, tad esam spējuši arī konstruktīvi vienoties, ka arī mums tā pati informācija paliek. Mēs neesam redzējuši policijas vēlmi kaut kā apgrūtināt mūsu darbu.

Cik liela summa "ABLV Bank" pašlaik ir iesaldēta kā iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi?

Šādu informāciju es nevaru atklāt.

Tomēr es atgādināšu, ka iesaldēšana ir tikai viens solis darbību ķēdē ar visaugstāko šaubu līmeni. Lai līdzekļus iesaldētu, pietiek ar diezgan vāju juridisko pamatojumu. Tas arī ir normāli, jo iesaldēšanas jēga ir uz laiku līdz 50 dienām apturēt līdzekļu kustību, lai dotu laiku FID novērtēt, kas notiek. Attiecīgi, vai nu aizdomas tiek kliedētas un nauda atbrīvota, vai nu tiek gūti spēcīgāki pierādījumi un iesaistīta policija. Līdz ar to daudz svarīgāk būs tas, cik lielas summas izies visu ceļu līdz tiesai. Jau tagad mēs redzam, ka ne visām summām, kuras ir iesaldētas, tālāk tiek uzlikts arests, un ne visas summas, kurām piemērots arests, tiek nodotas izskatīšanai tiesā. Šajos divos gados mēs esam redzējuši gan summas, kuras tiek atbrīvotas pēc iesaldēšanas, gan summas, kuras tiek atbrīvotas pēc aresta piemērošanas. Tiesas procesi vēl nav bijuši. Lai tiešām pavilktu svītru un pateiktu, kas te īsti bija noticis, būs nepieciešams pagaidīt, lai visas institūcijas izdara savu darbu.

Vai jums ir ziņas, kad varētu notikt pirmais tiesas process par līdzekļu konfiskāciju?

Nē. To labāk varētu zināt policija.

Pret banku kā pret juridisku personu jau neviens process nav ierosināts. Lietas ir par līdzekļiem, kas glabājas bankā. Tāpat, ja mēs atgriežamies pie izmeklēšanām, tad daļa no procesuālajām darbībām notiek arī kriminālprocesā, kurš ir ierosināts pēc pašas bankas iesnieguma ar lūgumu noskaidrot pamatu FinCEN paziņojumā minētajiem apgalvojumiem. Policija veic izmeklēšanu un arī prasa informāciju bankai par konkrētiem klientiem un viņu darījumiem. Tikai izejot cauri visiem šiem punktiem, mēs kaut kad šo stāstu spēsim noslēgt.

Jau minējāt, ka nauda tiek atbrīvota gan pēc iesaldēšanas, gan arestiem. Cik pamatoti, jūsuprāt, pašlaik ir lēmumi par līdzekļu iesaldēšanu?

Tas, ka līdzekļi tiek arī atbrīvoti, signalizē, ka sistēma strādā veselīgi. Savukārt katrs konkrētais lēmums būtu jāvērtē to pieņēmējiem. Mēs kādu no lēmumiem varam arī nesaprast, bet jāatceras, ka tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir plašāka informācija.

Jūs sagaidāt, ka šādas kratīšanas varētu notikt arī turpmāk?

Es to labāk gribētu nesagaidīt.

Kas attiecas uz informācijas iegūšanu, tad esmu pārliecināts, ka mēs to varam nodot arī vienkāršākā un visiem ērtākā veidā. Pietiek ar pieprasījumu, kā tas arī notiek lielākajā daļā gadījumu. Ja mērām visu informācijas apjomu, kas šo divu likvidācijas gadu laikā ir izsniegts, tad apjoms, kas ir izsniegts pēc pieprasījumiem, ir neizmērojami lielāks nekā tas, kas iegūts šādās kratīšanās.

Es arī neesmu pārliecināts, cik šī ierašanās birojā ir efektīvs veids darbā ar mūsdienu bankām, jo visa informācija ir elektroniska un glabājas bankas sistēmās. Uz galda jau nekas nestāv. Informāciju var iegūt tikai no datubāzēm un to tāpat var izdarīt tikai tie cilvēki, kuri ar šīm sistēmām strādā, nevis kāds no malas.

Vai vēl turpinās tiesvedības ES tiesā?

Jā. Mums kopā bija trīs tiesvedības. Viena ir pret Eiropas Centrālo banku (ECB) par lēmumu, ka "ABLV Bank" un "ABLV Bank Luxembourg" ir vai var kļūt maksātnespējīga. Tāpat tiek apstrīdēta Vienotā noregulējuma valdes lēmuma daļa, ka bankas nav vērts glābt un tās ir jālikvidē. Trešā tiesvedība ir tehniskāka par uzraudzības maksas atgūšanu no Vienotā noregulējuma valdes. Veidojot vienotos uzraudzības mehānismus, daļa no risinājuma bija priekšapmaksa par uzraudzību, un tagad ir izveidojusies situācija, ka "ABLV Bank" bija samaksājusi par uzraudzību par ilgāku laika periodu, nekā tai vispār bija bankas darbības licence. Tādēļ šī lieta ir par avansā samaksāto līdzekļu atgūšanu.

Kad beigsies šo lietu izskatīšana, ir grūti prognozēt. It īpaši tas attiecas uz pirmajām divām lietām, jo tur ar savu pozīciju ir iesaistījusies arī Eiropas Komisija, kas jau atkal paildzina izskatīšanas laiku. Turklāt šīs ir vienas no pirmajām tiesvedībām par šādiem jautājumiem, tādēļ arī Eiropas līmenī pašlaik tiek testēts likumdošanas rāmis, kurš tika izveidots, lai Eiropas Savienībā ieviestu vienotu banku uzraudzību. Šie ir pirmie gadījumi, kad tiek pārbaudīts, vai tas, kā šis uzraudzības mehānisms konkrētos apstākļos reaģēja, bija pareizi vai arī turpmāk līdzīgos gadījumos vajadzētu rīkoties citādāk.

Kāds ir jūsu viedoklis?

Es domāju, ka mēs ar savu darbu jau esam parādījuši, ka bankas maksātspēja nevarēja būt īstais arguments. Ja bija citi argumenti, tad to gribētos dzirdēt tiesā.

Vai un kā jūsu darbu ir ietekmējis Covid-19?

Protams, ka ietekme ir, un mēs mācāmies vadīt likvidāciju attālināti. Es varu uzteikt tikai savus kolēģus un visu komandu kopumā par spēju pielāgoties un risināt visneparastākos uzdevumus. Bankai, kas ir ļoti reglamentēta organizācija, dažās nedēļās pāriet no pieņēmuma, ka attālināts darbs nav iespējams, līdz faktam, ka tas notiek un notiek būtiskos apmēros, bija nopietns projekts. Pašlaik arī izskatās, ka vismaz daļēji mēs paliksim attālināta darba režīmā līdz pašām likvidācijas beigām, jo tas atsevišķos darbības virzienos ļauj strādāt efektīvāk. Tostarp tas ļauj samazināt nepieciešamo telpu apjomu, kas ietaupa izdevumus. Covid-19 mūs ir pastūmis virzienā, kuru mēs paši varbūt nemaz nebūtu gatavi iet. Taču tagad mēs novērtējam arī tā labās puses.

Tomēr vai tas nepaildzina pārbaužu un likvidācijas procesu, jo kreditori ir no dažādām valstīm un dažās pat bija noteikta karantīna?

Protams. Kas attiecas uz komunikāciju, tad ietekme ir mazāka, jo var gan sazvanīties, gan sarakstīties, bet problēmas sākas, ja ir nepieciešamas klātienes tikšanās. Tāpat grūtāk norit fizisku dokumentu piegāde.

Bremzējas arī saimnieciskā darbība, un mums tas palēnina arī kredītu atgūšanu. Ja pirmā pusotra gada laikā, pateicoties kredītu refinansēšanas apjomiem, mēs no kredītiem atguvām divas reizes vairāk, nekā bija plānots pēc maksājumu grafikiem, tad tagad mums praktiski ir palikusi tikai grafikos paredzētā naudas plūsma, jo kredītu refinansēšana ir būtiski samazinājusies. Tāpat ir klienti, kuri lūdz pārskatīt atmaksas grafikus, lai spētu pārkārtot savu darbību. Tas mums rada papildu darbu un bremzē kredītos izsniegto līdzekļu atgūšanas tempu.

Cik jums vēl ir palikuši kredīti?

Mums joprojām ir vērā ņemams kredītportfelis - 353 miljoni eiro. Likvidācijas sākumā gan kredītportfelis bija ap 900 miljoniem eiro, tādēļ arī jau atgūtais apjoms ir būtisks. Kopumā kredītportfeļa kvalitāte ir laba, bet, protams, mainoties ārējiem apstākļiem, tam jāpielāgojas arī kredītportfelim.

Kā jūs rīkojaties ar lūgumiem pārskatīt kredītu atmaksāšanas grafiku?

Mēs katru gadījumu vērtējam individuāli. Situācijas ir dažādas. Ne vienmēr lūgums pagarināt kredīta atmaksu nozīmē arī to, ka tiešām ir iestājušies apgrūtinoši apstākļi. Un arī otrādāk - apstākļi ir iestājušies, bet kredīta atmaksas grafika pārskatīšanu aizņēmējs nelūdz, un jautājumi par to, kas notiks, jau ir jāsāk uzdot mums.

Taču nav arī tā, ka jūs sakāt - banka ir likvidācijas procesā un nekā jums palīdzēt nevaram?

Protams, ka mums kredītportfelis ir jāvirza uz attiecību pārtraukšanu, un šajā ziņā mūsu elastība ir mazāka nekā citām bankām. Tieši tādēļ svarīgs mūsu darbības virziens ir kredītu refinansēšana citās Latvijas bankās.

Pašlaik citas bankas kredītus grib pārņemt?

Mēs jau esam refinansējuši ļoti lielu kredītu apmēru, jo tas ir arī mūsu primārais kredītu atgūšanas veids. Covid-19 ietekmē gan šis ritms ir noplacis, bet visdrīzāk tas atkal atgriezīsies.

Par cik jums ir izdevies samazināt bankas izdevumus un kā, piemēram, mainās darbinieku skaits?

Darbinieku skaits ir mainījies nopietni. Ja mēs kā atskaites punktu ņemam 2018.gada februāri, tad bankā bija 670 darbinieki. Tagad ir aptuveni 240 darbinieku, turklāt šis skaits turpina samazināties. Bankas likvidācija ir funkcijas un projekti, kuriem visiem ir kaut kāds beigu termiņš. Pakāpeniski projektiem noslēdzoties, cilvēki tiek atbrīvoti.

Nedomājat arī pārvākties uz kādām citām telpām no līdzšinējās bankas ēkas Skanstē?

Mēs telpas ēkā nomājam un, samazinoties darbinieku skaitam, pamazām atsakāmies arī no izmantoto stāvu skaita. Izdevumi par telpām ir tā pozīcija, ar kuru mēs visu laiku strādājam. Vienlaikus tādai organizācijai kā mēs arī pārvākšanās ir pietiekami dārga, tādēļ šajā gadījumā ieguvumam būtu jābūt būtiskam, lai mēs telpas mainītu. Taču mēs izmaksas vērojam ļoti cītīgi un strādājam arī ar saviem telpu iznomātājiem.

Par cik kopumā ir izdevies samazināt izdevumus bankas uzturēšanai?

Diezgan būtiski. Taču te ir divas daļas. Viena ir administratīvie izdevumi, kas ir saistīti ar pašas struktūras funkcionēšanu, un tur ir būtisks izmaksu kritums. Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā. Vēl pirms kāda laika es nebūtu ticējis, ka man jebkad būs šāda problēma, bet mūsdienu apstākļos ar negatīvām procentu likmēm tas tā ir. Otra izdevumu pozīcija ir pārbaužu izmaksas, kas nav lētas. Šīs divas izdevumu pozīcijas ir tikpat vērtas, cik visas pārējās mūsu izdevumu pozīcijas kopā.

Kam maksājiet par naudas glabāšanu?

To rada ECB negatīvās likmes, un šo naudu praktiski saņem Latvijas Banka.

Mēs iespēju robežās šo negatīvo efektu mūsu izdevumos cenšamies mazināt, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs un meklējot, kur vērtspapīru termiņi sakrīt ar mūsu likvidācijas termiņstruktūru. Diemžēl tie ir tikai vērtspapīri ar termiņu līdz 24 mēnešiem, un arī tur parādās negatīvo likmju problēma. Turklāt arī pieejamie apjomi nav tādi, lai mēs varētu iet iekšā ar lieliem soļiem.

Tādēļ nav tā, ka mēs būtu padevušies šai situācijai, bet kopumā tā ir problēma, par kuru vēl pirms 10 gadiem neviens pat nespēja iedomāties.

Kopumā 2022.gads paliek kā likvidācijas noslēguma laiks un lielas izmaiņas tur notikt nevar?

Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021.gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022.gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022.gada beigām. Aktīvu mums tam pietiks, jo aktīvu atgūšanā mēs jau praktiski esam pēdējā stadijā. Vairāk nekā 80% no nepieciešamajiem aktīviem jau ir atgūti un naudā glabājas Latvijas Bankā. Mēs redzam, ka arī atlikušo daļu līdz 2022.gada beigām mēs varam atgūt.

Kas ir vēl neatgūtajos aktīvos?

Primāri tas ir kredītportfelis, ar kuru turpinām strādāt. Tad vēl ir vērtspapīru portfelis, kuru mēs pašlaik audzējam, lai kaut kā vadītu situāciju ar negatīvajām procentu likmēm. Vēl ir ieguldījumi uzņēmumos, no kuriem lielākā ir bankas nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa.

Ir arī kāds riskantais procents, kuru varat neatgūt?

Mēs uz to raugāmies nedaudz citādāk, jo 100% aktīvu mums pat nevajag atgūt. Lai savāktu nepieciešamos līdzekļus kreditoriem, mums faktiski pietiek ar kredītportfeļa atgūšanu.

Protams, ka katrā kredītportfelī ir arī zināms aizdevumu skaits, kuros visas lietas nenotiek, kā plānots, bet šis apjoms nav nekas liels un noteikti neapdraud visu procesu.

Savukārt kas attiecas uz akcionāru kapitāla daļu, tad, pirmkārt, būs saruna ar pašiem akcionāriem, vai vēlamais virziens ir visa pārdošana un atgūšana naudā vai arī akcionāri, piemēram, vēlas turpināt līdzdalību bankas grupas uzņēmumos. Tie primāri būs akcionāru lēmumi.

Ja tiesas procesi un to pārsūdzības ieilgs pēc 2022.gada, kas notiks ar jums? Jums kā struktūrai būs jādarbojas, vai arī nauda, par kuru notiks strīdi, tiks uzticēta glabāšanā kādam citam?

Latvijas likumos ir paredzēts arī tāds mehānisms kā naudas deponēšana. Tomēr tās visas ir līdz šim netestētas teritorijas. Es domāju, ka tad, kad mēs nonāksim līdz stadijai, kad visu savā pusē būsim paveikuši, notiks dialogs ar visām iesaistītajām institūcijām, lai atrastu pareizo risinājumu nākamajam posmam.