Likvidatora Andra Kovaļčuka intervija laikrakstam Diena

Rīga, Latvija, 2020. gada 7. februāris, 12:20 / Nozares ziņas / Laikraksts "Diena"

Pārsteidz, cik daudz uzmanības pievērsts notikumiem vienā bankā, kaut gan no presē vēstītā redzam, ka procesuālās darbības notikušas ap 20 dažādās vietās. Ыomāju, ka visu interesēs ir tikt galā ar visām pārbaudēm, lai tiešām nonāktu līdz patiesībai par to, kas ir noticis un kas nav noticis, lai liktu arī beidzot punktu visām spekulācijām, – intervijā Romānam Meļņikam apliecina likvidējamās ABLV Bank, AS likvidators, likvidācijas komitejas loceklis Andris Kovaļčuks.

Tiklīdz parādījās ziņas par to, ka likvidējamā ABLV Bank bija starp tām 20 vietām, kur dienesti pagājušajā nedēļā veica tā dēvētās procesuālās darbības, daudziem noteikti pirmā doma bija: ne velti to banku likvidē. Tagad zināms, ka likuma pārkāpumos, iespējams, iesaistīts augsta līmeņa bankas bijušais darbinieks. Kā jūs vērtējat – te var runāt tikai par atsevišķas personas vai visas bankas vainu?

Pirmām kārtām uzreiz ir jāsāk ar to, ka mēs nevaram publiski komentēt operatīvās darbības tiešā veidā, mēs nevaram runāt, par ko tās ir un kāpēc, bet mēs droši vien vairāk varam runāt, par ko tās nav. Proti, novilkt zināmas robežas. Šīs darbības nav par kaut ko tādu, kas būtu noticis bankas likvidācijas laikā. Un šīs darbības noteikti nav vērstas pret likvidāciju kā tādu vai likvidācijas procesu.

Proti, tāpēc vien, ka notikušas šīs procesuālās darbības, bankas likvidāciju nav pamata apšaubīt vai pārtraukt?

Katrā ziņā nav nekādas tādas informācijas, kas liecinātu par pretējo. Pēc būtības tas, kas notika, – bija nepieciešams izsniegt informāciju izmeklēšanas iestāžu darbiniekiem par vēsturiskajiem klientu darījumiem. Tāda veida informāciju, balstoties uz rakstiskiem pieprasījumiem, regulāri mēs sniedzam iestādēm, arī tām, kas bija pie mums otrdien. Tajā ziņā mums pašiem bija liels pārsteigums, ka šoreiz ir izvēlēta šāda informācijas pieprasīšanas forma, nevis atsūtīts kārtējais informācijas pieprasījums.

Saprotu, ka operatīvās darbības notika vienlaicīgi daudzās vietās, droši vien bija svarīgi nodrošināt, lai nebūtu iespēja kaut ko paslēpt. Bet, zinot vēsturi, kā banka nonāca līdz likvidācijai, to, cik bieži bijušas bažas par piespiedu likvidācijas noteikšanu, droši vien jūs vismazāk esat ieinteresēti kaut ko slēpt vai kādu pārkāpēju piesegt?

Tieši tā! Jo viss mūsu īstenotais process ir balstīts uz to, lai saglabātu informāciju un izmantotu to, izvērtējot kreditoru prasījumus, kā arī atgūtu aktīvus, lai varētu to naudu arī reāli izmaksāt tiem, kam nav likumīgu šķēršļu to saņemt. Mēs tiešām kopš likvidācijas sākuma esam daudz strādājuši pie datu saglabāšanas. Līdz ar to arī šajā gadījumā visi pieprasītie dati mums bija, mēs paši tos izsniedzām visu šo daudzo dienestu pārstāvju klātbūtnē – mūsu darbinieki vāca informāciju no sistēmām, gatavoja atbildes tā, lai to varētu ērti saņemt tie, kam tas ir nepieciešams.

Tātad šoreiz nebija stāsts par to, ka līdzīgi kā citkārt izņemtu lielu dokumentu kopumu, datoru diskus, lai pēc tam kaut kur citur šķirotu, kas vajadzīgs, kas ne?

Nē, šajā gadījumā mūsu darbinieki dienestu pārstāvju klātbūtnē atlasīja un izsniedza tieši konkrētu prasīto informāciju.

Jā, tie informācijas izsniegšanas apstākļi bija nervozāki nekā citos gadījumos, kad to pašu darām ikdienā, taču varu teikt, ka tāpat viss notika sadarbības gaisotnē. Un uzreiz arī jāsaka – tie dienestu pārstāvji, kas pie mums bija ieradušies, bija profesionāli un korekti, līdz ar to praktiski process norisinājās tik konstruktīvi, cik tas droši vien vispār ir iespējams.

Tā ka par konkrētiem cilvēkiem nevaram neko sliktu teikt, viņi arī vienkārši dara savu darbu – ja saņem uzdevumu braukt uz šejieni, tad viņi te ir –, taču es tiešām domāju, ka pēc tās informācijas nebija jāierodas tik... atraktīvā veidā – mēs to būtu izsnieguši arī pēc parastā pieprasījuma.

Kā jūsu darbu ietekmēja tas, ka tā informācija tika pieprasīta, ierodoties tik plašai un specifiski ekipētai delegācijai?

Tajā otrdienā darbs šeit pilnībā bija paralizēts. Arī trešdien atjaunot ierasto ritmu nebija vienkārši – bija nepieciešams nomierināt darbiniekus, atbildēt uz publisko interesi par to, kas notiek, skaidrot to partneriem, ko šis process nozīmē. Tas viss, protams, radīja lielu papildu slodzi aizvadītajā nedēļā.

Varbūt ir arī zaudējumi tā dēļ?

Viena diena dīkstāves noteikti ir aprēķināma kā zaudējums, jo skaidrs, ka visi darbinieki par to saņems algu, lai arī pastrādāt nevarēja.

Es domāju, ka papildu izdevumi bija arī valsts pusē, – tas droši vien nebija lēti šādu pasākumu organizēt.

Mūs, protams, satrauca, cik daudz uzmanības tika pievērsts notikumiem vienā bankā, kaut gan īstenībā pēc presē vēstītā mēs redzam, ka tas ir plaša sektora jautājums, ka procesuālās darbības notiek ļoti daudzās dažādās vietās. Iespējams, par dažādām lietām, bet tomēr fokuss, kā ierasts, ir uz ABLV.

Un dīvaini, ka mēs arī bijām vienīgā banka vai vienīgā no daudzajām vietām, kur ieradās operatīvie darbinieki, kam arī prokuratūra veltīja īpašu preses konferenci. Domājot uz priekšu, mēs tiešām labprāt redzētu, ka valsts institūcijas pievērš uzmanību korektai sabiedrības informēšanai.

Var saprast, protams, intrigu un interesi, bet tajā pašā laikā, es domāju, neviens no mums nav ieguvējs, ja tiek radīta vien ažiotāža, bet nesaņemam pilnvērtīgu, vispusīgu informāciju par kopējo stāvokli.

Jā, sen nekas tāds Latvijā nebija piedzīvots. Bet kā vispār jums veicas ar bankas likvidācijas procesu?

Ja runājam par naudas atgūšanu, te darbs ir īstenots liels un tas noticis efektīvi. Šobrīd jau tuvojamies aptuveni 85% atzīmei no nepieciešamās naudas visu prasību apmierināšanai.

Aktīvu atgūšanā, naudas uzkrāšanā, lai izmaksātu kreditoriem, pat nedaudz apsteidzam paši savus plānus. Tas, kas iet lēnāk, ir naudas izmaksas kreditoriem, bet tas saistīts ar notikumiem 2018. gada nogalē un 2019. gada pirmajā pusē, kad mums gandrīz par gadu nobīdījās starts darbam ar kreditoru atbilstības pārbaudi.

Taču arī šis process ir iesācies, pirmās izmaksas ir veiktas, bet tur lielākais darbs vēl ir priekšā. Taču mēs daudz strādājam pie tā, lai to procesu padarītu arvien raitāku un efektīvāku. Tomēr jārēķinās, ka tas ir jauns process, tur iesaistīts ļoti liels cilvēku skaits, uzņēmums EY ir izveidojis komandu, kurā ir eksperti no piecām valstīm, tam visam jāiestrādājas, sadarbības jānoslīpē, procesi jānostabilizē.

Ik pa brīdim tiek minētas lielas naudas summas, kas kontrolējošajiem dienestiem šķiet aizdomīgas, tāpēc pakļautas papildu pārbaudēm. Kā jūsu darbu ietekmē šie pārbaužu procesi, daži no kuriem var būt ļoti ilgi?

Mūsu loma šajā procesā ir tikai veikt pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem un arī pašlikvidācijas procesu.

Attiecīgi, ja izpildās normatīvajos aktos paredzētie gadījumi, kad ir jāsniedz ziņojumi Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), mēs to darām.

Savukārt tālākais naudas liktenis jau lielā mērā ir pašu naudas īpašnieku rokās – tieši viņiem ir pienākums sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Ja viss ir kārtībā, teiksim, ar naudas izcelsmi, arī tie rīkojumi par iesaldēšanu tiek mainīti. Tiešām ir precedenti, kur pēc papildu pārbaudēm apstiprinās, ka sākotnējās aizdomas nav bijušas pamatotas, un attiecīgo līdzekļu izmaksa īpašniekiem tiek atļauta.

Bet iesaldēšanas termiņi?

Tas ir atkarīgs no tā, kurā stadijā naudas īpašnieks spēj pierādīt, ka tie līdzekļi ir legāli.

Ja to spēj izdarīt jau pirmajās 45 dienās, kas ir pirmais solis pie FID, tad iesaldēšana ir tieši tik ilga. Ja ar to nepietiek un no FID lieta tiek nodota tālāk policijai lietas ierosināšanai, un policija tiešām to izdara, tad tie līdzekļi, ja nemaldos, var tikt arestēti līdz pat diviem gadiem. Bet jebkurā gadījumā viss atkarīgs tieši no paša šo līdzekļu īpašnieka spējas pierādīt naudas legālu izcelsmi. Ja spēj to pierādīt, tad uztraukumam nav pamata.

Ja izrādās, ka naudas izcelsme tomēr nav bijusi legāla vai vēl sliktāk – ja tās atmazgāšanā piedalījies kāds bankas darbinieks, kā nu izskanējis, cik liela vaina jāuzņemas bankai, kas varbūt laicīgi nav to pamanījusi, par to ziņojusi?

Tad paskatīsimies, kā sistēma darbojas. Bankai ir jāvērš uzmanība uz aizdomīgām pazīmēm, tas jādara, gan akceptējot klientus, gan pēc tam sekojot līdzi klientu darījumiem.

Tajā pašā laikā, tā kā banka redz tikai mazu daļu no klienta dzīves, tad objektīvi ir ļoti iespējams, ka vismaz sadarbības sākumā klients spēj bankai izskatīties pēc laba un kā minimums akceptējama riska klienta, un, tikai saliekot bildi kopā jau pēc fakta vai arī pakāpeniski redzot un analizējot viņa transakcijas, tas riska profils var atklāties. Tāpēc pats fakts, ka līdzekļi ir iesaldēti, nenozīmē, ka banka, kura tur šos iesaldētos līdzekļus, ir tieši tā, kas ir piedalījies pārkāpuma.

Ļoti iespējams, un tā arī praktiski visbiežāk notiek, ka līdzekļi iesaldēti kā reiz, tieši pateicoties bankas rīcībai – kad banka aptur kaut kādā brīdī darījumus, pati sniedz ziņojumus. Tā kā banka ir pirmā kontakta vieta ar klientu, tad arī bankai ir tik liela nozīme klienta izvērtēšanā.

Bet kaut kā nemana, ka bankas aktīvi ziņotu.

Tā, es domāju, ir visam banku sektoram liela problēma, ka medijos publiski viss tiek interpretēts lielākoties ļoti vienkāršoti – ja bankā ir iesaldēti līdzekļi, tātad secina, ka banka ir kaut kādā veidā līdzdarbojusies likumu pārkāpšanā.

Bankai ir ļoti grūti kaut ko teikt pretī, jo gandrīz visu, ko banka varētu gribēt pateikt, sevi aizstāvot, tai ir aizliegts paust publiski.

Jūsu gadījumā?

Ikvienā gadījumā. Mēs nevaram detalizēti runāt par otrdienas notikumiem vienu ierobežojumu dēļ, bet tā vispār par klientiem un viņu darījumiem bankas nevar runāt banku noslēpuma dēļ, kas ir noteikts Kredītiestāžu likumā, savukārt par bankas rīcību ap aizdomīgiem darījumiem, ziņošanu par tiem, sadarbību ar iestādēm nevar publiski vēstīt tāpēc, ka tās kā neizpaužamas ziņas nostiprinātas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā utt. Tajā pašā laikā otrā pusē mums ir cilvēki, kas uzdod jautājumus par informāciju, kuru kaut kādā veidā ieguvuši vai kuru kāds viņiem apzināti vai neapzināti iedevis. Tad nu mēs visu laiku cīnāmies ar šo izaicinājumu, kā ir iespējams bankai komunicēt, lai, no vienas puses, spētu skaidri nodot ziņu, ka šeit viss ir izdarīts, kas bija jāizdara, vienlaikus nepārkāpjot likumus vai neizpaužot kaut ko, kas traucētu izmeklēšanai.

Tāpat par naudas iesaldējumiem – lai kā mums gribētos, mēs nevaram atbildēt arī uz jautājumiem par to, kurš katrā gadījumā bijis procesu iniciators – pati banka vai kāda izmeklēšanas iestāde, bet kopumā esmu pārliecināts, ka visas bankas ir aktīvas ziņotājas, jo īpaši pēdējos gados.

Vai pēc otrdienas notikumiem visi darbinieki nākamajās dienās bija darbā, proti, vai kāds neiztrūkst kādu izmeklēšanas darbību dēļ?

Kā jau sākumā teicu – tas, kas notika otrdien, nebija vērsts pret likvidāciju. Neviens darbinieks no likvidējamās bankas nav aizturēts, visi viņi ir darbā. Neviens netika ne aizturēts, ne pakļauts kādām citām procesuālām darbībām.

Pati bankas likvidācija arī daudziem šķiet aizdomīga. Vai valsts iestādes jūsu darbu uzrauga kārtīgi?

Es savā profesionālajā darbībā iepriekš nekad neesmu saskāries ar tik tuvu valsts iestāžu uzraudzību. Var saprast, protams, arī, ka šī situācija ir ļoti neordināra visu iepriekš izteikto šaubu dēļ.

Es domāju, ka visu interesēs ir tikt galā ar visām pārbaudēm, lai tiešām nonāktu līdz patiesībai par to, kas ir noticis un kas nav noticis, lai liktu arī beidzot punktu visām spekulācijām par to, kurš ir vai nav ko darījis, un saprastu, vai tās ir vienas bankas vai sektora problēmas.

Pieminējāt, ka gadījumos, ja bankai kādi darījumi šķiet aizdomīgi, tās ziņo izmeklēšanas iestādēm. Vai šajā laikā, kopš vadāt bankas likvidāciju, esat pamanījuši kādus iepriekš pieļautus darījumus, kas tagad šķiet aizdomīgi, un par tiem ziņojuši?

Jā, mēs esam snieguši šāda veida ziņojumus. Un esmu pārliecināts, ka tā tas notiek visās bankās, kad kārtējās klienta izpētes ietvaros tiek skatīti arī vecāki darījumi un redz, ka varbūt tomēr nav viss kārtībā un tas jāizpēta padziļinātāk. Turklāt mainās gan pieejas, gan normatīvie akti, arī, piemēram, sankciju saraksti utt.

Jo aizdomīga šķita bankas klientu vai arī bankas darbinieku rīcība?

Tie bija ziņojumi par klientu darījumiem.

Bankas darbinieki savus pienākumus pildījuši apzinīgi, bijuši likumpaklausīgi?

Pirmām kārtām varu spriest tikai par komandu, kas strādā tagad pie bankas likvidācijas. Varu tikai uzteikt darbiniekus, kuri spēj profesionāli strādāt šajā samērā nervozajā vidē. Kas attiecas uz bankas aktīviem, piemēram, kredītportfeli, es domāju, ka tieši tāpēc, ka darbs ar kredītportfeļa pārvaldību ir bijis augstā līmenī, arī tagad mums izdodas iepriekš pieminētie labie rezultāti. Tātad šajā ziņā darbs iepriekš bijis kā minimums nozares standartiem atbilstošs vai labāks.

Savukārt, kas attiecas uz otru daļu – klientu darījumiem, mēs visi zinām, ka par to pārbaudes ir procesā un, lai tur pavilktu kaut kādu līniju, jāpabeidz visas pārbaudes. Es tiešām negribu spekulēt ap izmeklēšanas iznākumiem.

Mēs jau no paša sākuma esam atturējušies no komentāriem par bankas darbību klientu darījumu uzraudzības jomā, sakot, ka tam mums kā reizi ir kreditoru pārbaudes, tāpēc tās ir ārpakalpojumā no profesionāliem auditoriem.

Ticis vēstīts, ka bankas akcionāri joprojām cenšas panākt FinCEN ziņojuma par ABLV Bank atsaukšanu vai labošanu. Arī tajā esat iesaistīti?

Pirmām kārtām jau viss pašlikvidācijas process ir vērsts uz to, jo pēc būtības tas, kas ir noticis, – FinCEN ir izteicis aizdomas, viņi līdz šim brīdim nav izdevuši savu gala ziņojumu, proti, palikuši tikai tajā stadijā, kad tikai plāno pieņemt lēmumu par liegumu ASV bankām sadarboties ar ABLV Bank.

Bija termiņš lēmuma pieņemšanai.

60 dienu no 2018. gada februāra paziņojuma, kuru laikā bija jāiesniedz iebildumi vai priekšlikumi. Banka sagatavoja dokumentus ar argumentāciju, lai mēģinātu apgāzt izteiktos pieņēmumus, un tas process ir tajā stadijā arī palicis. Katrā ziņā mēs nezinām par kaut kādiem tālākiem lēmumiem.

Tūlīt pēc FinCEN paziņojuma gan sekoja veselu notikumu lavīna, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par bankas pašlikvidāciju.

Jā, tas principā bija paralēls process, kas lielā mērā bija vadīts no Eiropas Centrālās bankas un Vienotā noregulējuma valdes puses, – gan par depozītu nepieejamību, gan par likvidācijas nepieciešamību.

Visa procesa loģika, kāpēc tās pārbaudes ir tik rūpīgas un detalizētas, – tas vērsts uz to, lai mēs beigās varētu skaidri atbildēt uz jautājumu: kas šeit ir noticis, vai sākotnējais paziņojums bija pamatots vai nepamatots.

Un faktiski – jā, viss pārbaužu process un vispār likvidācijas process ir vērsts uz bankas reputācijas atjaunošanu.

Izskatās pēc tāda... pēcnāves ordeņa. Reputācija būs atjaunota bankai, kuras vairs nav.

Akcionāriem, bankas bijušajiem darbiniekiem un vadībai tas tik un tā ir ļoti svarīgi.

Jo kaut arī juridiskās personas kādā brīdī vairs nebūs, tomēr cilvēki paliek. Un šī bija tiešām liela organizācija – gandrīz 700 darbinieku strādāja bankā, ap 900 cilvēku visā bankas grupā. Es domāju, viņiem visiem ir svarīgi zināt, kā īstenībā bija. Tāpat tas ir svarīgi valsts institūcijām, kas arī iepriekš uzraudzīja banku sektoru, – tas būs arī viņu darba kvalitātes rādītājs.

Iepriekš medijos tika ziņots, ka jūsu kreditoru pārbaudes metodoloģiju varētu izmantot arī citu banku klientu vērtēšanai?

Tas, protams, būtu ļoti interesanti un parādītu stāvokli nozarē kopumā, bet neticu, ka tas notiks un ka kaut kas tāds tiek plānots. Vismaz manā rīcībā noteikti nav šādas informācijas. Turklāt jāņem vērā, ka metodoloģija, kas tiek izmantota pie mums, ir unikāla un paredzēta tieši ABLV situācijai. Protams, attiecīgās institūcijas noteikti arī daudz mācījās no likvidējamās ABLV bankas piemēra, piemēram, atceroties vien to, ka, metodoloģiju saskaņojot, tika ieviesti vairāk nekā 700 labojumi.

Sarunas sākumā arī pieminējāt, ka aptuveni 85% līdzekļu jau ir atgūti. Kas ar pārējo? To iespējams atgūt?

Noteikti! Šobrīd par to nav nekādu bažu.

100% vispār ir atgūstami?

Te runa par saistību summu.Tas arī bija pašlikvidācijas priekšnoteikums, ka pietiek aktīvu, lai segtu visus kreditoru prasījumus. Bet bez tā mums vēl joprojām paliek nedaudz virs 290 miljoniem eiro akcionāru kapitāla, kas, respektīvi, ir aktīvu pārpalikums pār saistībām. Mūsu finanšu situācija ir stabila.