Novembrī pasaules finanšu tirgi piedzīvoja spēcīgas emocijas, kuras izraisīja ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti un OPEC dalībvalstu tikšanās.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps, neskatoties uz to, ka līdz vēlēšanu dienai 8. novembrī, saskaņā ar prognozēm, no kandidātiem līderos bija Demokrātiskās partijas pārstāve Hilarija Klintone. Ja atceramies negaidīto Brexit referenduma rezultātu, tad var teikt, ka balsošana pretēji prognozēm kļuvusi par šī gada trendu! Finanšu tirgiem Trampa uzvara bija kā šoks un praktiski visi pasaules akciju tirgi 9. novembrī atvērās ar lieliem mīnusiem. Tomēr, tieši tāpat kā pēc jūnija referenduma Lielbritānijā, investori ātri pārorientējās no lētāk kļuvušo akciju pārdošanas uz pirkšanu. Neskatoties uz sākotnējo negatīvo dinamiku, turpmāk amerikāņu akciju tirgus uzrādīju būtisku pieaugumu. Amerikāņu fondu indeksi S&P 500 un Dow Jones Industrual Average atjaunoja savus absolūtos maksimumus. Savukārt, Eiropas akciju tirgus izskatījās mazāk pārliecinošs, noslēdzot mēnesi iepriekšējos līmeņos. Autsaidera lomu šoreiz iemantoja attīstības valstu akciju tirgus — mēneša laikā kopējais attīstības valstu indekss MSCI EM zaudēja 4,7%.

Iemeslus šādai dinamikai ir jāmeklē gaidās par Donalda Trampa pirmsvēlēšanu solījumu izpildi — protekcionisma pasākumu ieviešana amerikāņu ražotāju aizsardzībai, nodokļu samazināšana korporācijām un iedzīvotājiem, kā arī liela mēroga ieguldījumi ASV infrastruktūrā. Šāds fiskālo pasākumu komplekss ekonomikas stimulēšanai (pretsvars monetārai stimulēšanai, t.i. lētas naudas iepludināšana ekonomikā, kas ASV notiek jau 8 gadus) perspektīvā var izraisīt ASV augstus inflācijas un ienesīgumu līmeņus, kā arī akciju pieaugumu.

Nav pārsteigums, ka amerikāņu tirgū pieauguma līderes bija to kompāniju akcijas, kuras saistītas ar infrastruktūru — celtniecības, rūpniecības, ieguves ekonomikas sektoriem, kā arī finanšu sektora kompāniju akcijas (daudz augstāki ienesīguma līmeņi pozitīvi ietekmē banku un citu finanšu iestāžu pelnītspēju). Savukārt, Trampa ieviestie protekcionisma pasākumi var ārkārtīgi negatīvi ietekmēt attīstības valstu ekonomikas un, galvenokārt, to nacionālās valūtas.

Mēneša beigās OPEC dalībvalstis pirmo reizi pēdējo 8 gadu laikā vienojās par naftas ieguves apjoma samazināšanu par 1,2 miljoniem bareliem diennaktī. Panāktā vienošanās uzsvieda melnā zelta cenu par 8% dienas laikā, kas izraisīja strauju naftas sektora kompāniju akciju pieaugumu.

Pasaules obligāciju tirgum novembris bija sarežģīts, kas tāpat ir saistīts ar Donalda Trampa ievēlēšanu par ASV jauno prezidentu. Pirmkārt, pēc prezidenta vēlēšanām ievērojami pieauga varbūtība tam, ka decembra sēdē FRS palielinās refinansēšanās likmi un tā tiks daudz straujāk palielināta arī turpmāk. Tas izskaidrojams ar inflācijas gaidām fiskālās politikas īstenošanas laikā, kas var palielināt valsts obligāciju piedāvājumu un izraisīt ienesīgumu pieaugumu. Šķiet, ka ienesīgumu pieauguma scenārijs jau daļēji realizējās novembrī — ievērojami pieauga ienesīgums un, atbilstoši, nokrita cenas 10 gadīgajām amerikāņu un vācu valsts obligācijām (US Treasuries un Bunds). Tas negatīvi ietekmēja attīstības valstu obligāciju tirgu, galvenokārt ilgtermiņa valsts obligācijas investment grade, kuras ir daudz jūtīgākas pret US Treasuries un Bunds ienesīgumu izmaiņām.

Attīstības valstu korporatīvo obligāciju tirgus bija nedaudz noturīgāks nekā valsts obligāciju tirgus, pateicoties daudz zemākai durācijai un krietni lielākām kuponu likmēm. Tādēļ šajā sektorā vidēja termiņa vērtspapīru cenu samazinājums bija mazāks, salīdzinot ar ilgtermiņa obligācijām.

Īstermiņa perspektīvā mēs ieņemam nogaidošu pozīciju, jo decembrī paredzētas gan FRS, gan ECB sēdes — pirmās pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Tāpat, sākotnējā finanšu tirgus reakcija pēc Trampa ievēlēšanas šķiet pārāk spēcīga. Ir nepieciešams apstiprinājums jaunā prezidenta pirmsvēlēšanas solījumu izpildei. Akciju fondos saglabājas salīdzinoši augsta naudas līdzekļu daļa, obligāciju fondos — nozīmīga līdzekļu daļa ieguldīta vidēja termiņa vērtspapīros. Turpmākās darbības tiks veiktas ievērojot situācijas attīstību tirgos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.11.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.