Oktobri pasaules finanšu tirgus aizvadīja ierobežotā koridorā, ar salīdzinoši zemu svārstīgumu. Investoru uzmanība bija koncentrēta uz korporatīvajām ceturkšņu atskaitēm, kā arī uz pirmsvēlēšanu sacīkstēm ASV.

Līdz mēneša beigām par trešā ceturkšņa peļņu atskaitījās aptuveni puse no lielākajiem ASV un Eiropas uzņēmumiem. No plašajā ASV akciju indeksā S&P 500 iekļautajiem uzņēmumiem 77% uzrādīja peļņu, kas ir par 5% lielāka nekā prognozēja analītiķi. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais peļņas pieaugums fiksēts 1% apmērā, kas ir pirmais pozitīvas rādītājs pēc 2015. gada otrā ceturkšņa. Arī Eiropā 62% no atskaites iesniegušajiem uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņu un kopējais peļņas pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 1% apmērā. Kopumā rezultātus var vērtēt kā pozitīvus, tomēr spēcīgu ietekmi uz tirgu tie neatstāja. Galvenais noturošais faktors joprojām ir nenoteiktība attiecībā uz ASV prezidenta vēlēšanām, tādēļ investori deva priekšroku nogaidošai pozīcijai.

Arī Eiropas fondu indeksu dinamiku vairāk ietekmēja svārstīgums valūtu tirgū, galvenokārt britu mārciņas kustība pret ASV dolāru un eiro. Pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma par to, ka Brexit process tiks uzsākts pusgada laikā, mārciņas kurss pret dolāru un eiro strauji nokrita, kas ietekmēja Eiropas indeksu vērtību, kuros lielu daļu veido britu uzņēmumi. Tā, piemēram, akciju indekss Euro Stoxx 600, kurā britu uzņēmumi veido vairāk kā ceturto daļu, mēneša laikā samazinājās par 0,7%, kamēr indekss Euro Stoxx 50, kurā praktiski nav emitentu no Lielbritānijas, izauga par 1,77%. Tas attiecas arī uz nozaru indeksiem, tādiem kā mediju, tūrisma, rūpniecības un saimniecības preču. Mārciņas kritums pret eiro par 3,5% veicināja šo indeksu atpaliekošu dinamiku. Savukārt, tādu kompāniju kā Nokia un Ericsson atskaites un peļņas prognozes, kas sarūgtināja to ieguldītājus, izdarīja spiedienu uz tehnoloģiju sektoru. Fondu tirgiem šoreiz palīgā nāca finanšu sektors. Eiropā būtisku lomu nospēlēja Deutsche Bank. Kā tika ziņots iepriekšējos apskatos, ASV valdība sodīja Deutsche Bank ar milzu sodu, kas apdraudēja organizācijas stabilitātei un izraisīja kotāciju sabrukumu iepriekšējā mēnesī. Tomēr, oktobrī ziņu fons kļuva pozitīvāks un, lai arī soda gala apmērs pagaidām nav zināms, presē minētie skaitļi ir krietni mazāki par sākotnējiem datiem. Savu pozitīvo artavu Eiropas un ASV finanšu sektoriem deva attīstīto valstu obligāciju ienesīguma pieaugums, jo zemās likmes negatīvi ietekmē finanšu sektora peļņu, tādēļ tirgus dalībnieku vidū likmju pieauguma perspektīva tika uztverta pozitīvi.

Attīstības valstu akciju tirgos tika novērotas dažādi vērstas kustības, kas, galvenokārt, bija saistīts ar vietējiem faktoriem. Spēcīgu pieaugumu atkal nodemonstrēja Brazīlijas fondu tirgus (+11%), kas veicināja to, ka attīstības valstu brīvais indekss MSCI EM izauga par 0,2%. Savukārt, pasaules indekss MSCI World mēneša laikā samazinājās par 2%.

Pasaules obligāciju tirgum oktobris bija diezgan sarežģīts. Pēc septembra konsolidācijas, tirgū diezgan spēcīgi nogāzās cenas vairumam attīstīto valstu ilgtermiņa obligācijām — visu pirms ASV, Vācijas un Lielbritānijas. Pirmkārt, tas bija saistīts ar investoru viedokļu maiņu par vadošo centrālo banku ultramīkstās monetārās politikas saglabāšanas perspektīvām. Ja ASV daudz maz viss ir skaidrs (tikai retais šaubās, ka FRS pacels likmi šā gada decembrī), tad labie makroekonomiskie dati Eiropā, it īpaši Lielbritānijā, strauji samazināja iespējas ne tikai Anglijas Bankas likmes samazināšanai, bet lika arī sākt runas par iespējamu pakāpenisku ECB kvantitatīvās programmas samazināšanu. Otrkārt, palielinājušās inflācijas gaidas, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem ilgtermiņa procentu likmēm. Un treškārt, ievērojot cenu pieaugumu kopš gada sākuma, ir iespējams, ka vairums īstermiņa spēlētāju nolēmuši fiksēt peļņu.

Ienesīguma pieaugums attīstīto valstu obligāciju tirgū negatīvi ietekmēja attīstības valstu obligāciju tirgu un, galvenokārt, ilgtermiņa valsts obligācijas investment grade, kuras ir visjūtīgākās pret US Treasuries un Bunds ienesīgumu izmaiņām. Turklāt, tirgū joprojām parādās liels daudzums jaunu emisiju gan korporāciju, tā arī valstu līmenī. Tikai Saūda Arābija vien izlaida obligācijas par 17,5 miljardiem USD. Protams, arī nenoteiktība ar prezidentu vēlēšanām ASV mudināja investorus samazināt riskus, kas palielināja ienesīgumu starpību (spreads).

Pateicoties daudz mazākai durācijai un lielākam kuponu ienesīgumam, attīstības valstu korporatīvo obligāciju tirgus bija daudz noturīgāks nekā valsts obligāciju tirgus, tādēļ cenu samazinājums vidēja termiņa vērtspapīru sektorā bija krietni nenozīmīgāks kā ilgtermiņa obligācijām.

Īstermiņa perspektīvā mēs ieņemam nogaidošu pozīciju, jo daudz kas būs atkarīgs no ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un investoru reakcijas uz to. Gan akciju, gan obligāciju fondos saglabājas salīdzinoši liela naudas līdzekļus daļa un turpmākās darbības būs atbilstošas situācijas attīstībai tirgos.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.10.2016:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.