Janvāris finanšu tirgos bija nomācošs. Šī gada sākums pasaules akciju tirgum bija viens no sliktākajiem pēdējā desmitgadē.

Straujš cenu kritums tirgos kārtējo reizi sākās ar nogruvumu Ķīnas fondu biržā. Paniku vairoja publicētie dati par biznesa aktivitāti Ķīnas rūpniecībā, kuri bija nedaudz sliktāki nekā gaidīja investori un tie norāda uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos šajā valstī. Turklāt biržas spēlētāji bažījās par akciju pārdošanas lieliem Ķīnas akcionāriem pagaidu aizlieguma atcelšanu, kas varēja radīt papildu spiedienu uz kotācijām. Tā rezultātā Eiropas investori, kuri atgriezās pēc gariem svētkiem, bija “patīkami” pārsteigti, ieraugot jau pirmajā dienā Šanhajā apturēto tirdzniecību pie atzīmes mīnus 7%. Lietas būtība ir tajā, ka no 2016. gada sākuma Ķīnā darbojas jauni fonda tirgus regulējošie noteikumi, kuri paredz apturēt tirdzniecību uz 15 minūtēm, ja indeksi izmainās par vairāk kā 5%, bet ja indeksu izmaiņas pārsniedz 7%, tad regulators aptur tirdzniecību līdz nākamajai darba dienai. Atliek tikai minēt, kas notiktu, ja tirdzniecība nebūtu apturēta, bet īstermiņa spēlētāji, acīmredzot, nolēma nepārbaudīt likteni un draudzīgi kopā nospieda pogu “sell”. Rezultātā vācu DAX jau pirmajā dienā pazaudēja vairāk kā 4% un arī citi tirgi centās neatpalikt. Nākamajā dienā it kā viss nedaudz nomierinājās, bet tad, kad vēlreiz uz dienu tika apturēta tirdzniecība Ķīnā sasniedzot mīnus 7% robežu, vairumam nervi neizturēja, kas izraisīja nogruvumu praktiski visās galvenajās biržās. Tikai 2,5 nedēļu laikā fondu tirgi zaudēja no 11% ASV līdz 15% Japānā. Papildu sarežģītajai situācijai biržās, investori cītīgi sekoja līdzi naftas kotācijām, kuras janvārī sasniedza daudzgadējos minimumus. Irānai noteikto sankciju atcelšana, augstas OPEC valstu ražošanas kvotas, kā arī mērenais naftas pieprasījums pasaulē radīja būtisku spiedienu uz melnā zelta cenu. Naftas cenu kritums no investoru puses tika uztverts kā signāls par pasaules ekonomikas vājumu, kas pievienoja papildu negatīvo komponenti tirgū.

Šajā situācijā, kā parasti, palīgā steidzās lielākās centrālās bankas. Pirmā, kas palīdzēja noņemt spriedzi, bija ECB. Lai arī janvāra sēdē reāli soļi netika sperti, ECB prezidenta Mario Dragi retorika tika ārkārtīgi pozitīvi uztverta finanšu tirgos. Papildu solījumam martā pārskatīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu palielinājuma virzienā, ECB arī pieļāva iespēju turpināt samazināt procentu likmes. Pēc tam arī ASV FRS atturējās no procentu likmes palielināšanas janvāra sēdē, minot bažas par zemo inflāciju un solot turpmākajos lēmumos vadīties no pasaules ekonomikas stāvokļa un situācijas finanšu tirgos. Noslēgumā stafetes kociņu pārķēra arī Japānas Centrālā banka, kura negaidīti samazināja galveno procentu likmi līdz negatīvai atzīmei un dodot investoriem papildu cerību par turpmāko ekonomikas un finanšu tirgus stimulēšanas pasākumu pastiprināšanu. Šis spēcīgais “pretuzbrukums” no vadošo centrālo banku puses palīdzēja apturēt paniku un pat veicināja to, ka mēneša pēdējā nedēļā tirgi spēja atgūt pusi no zaudējumiem. Tomēr mēneša rezultāts nav iepriecinošs. ASV tirgus zaudēja 5%, Eiropa — 7%, Japāna — 8%. Atbilstošu dinamiku uzrādīja arī ABLV Asset Management pārvaldītie akciju fondi.

Līdzīga situācija tika novērota korporatīvo un attīstības valstu obligāciju tirgos. Arī šajos tirgos par cenu samazināšanās iemesliem tika saukti Ķīnas ekonomikas palēnināšanās, juaņas devalvācija, cenu samazināšanās izejvielu tirgos, negatīvā dinamika fondu biržās. Tomēr, mūsuprāt, galvenais iemesls bija emocionālā sastāvdaļa un zema likviditāte, nevis fundamentālie faktori. Cenas samazinājās praktiski visu emitentu obligācijām, nešķirojot vai tas ir naftas eksportētājs vai importētājs, vai tam ir augsts parādu slogs vai zems, utt. Tas viss tika aizvirzīts otrajā plānā. Investori ignorēja pat tādus svarīgus faktorus kā negatīvās likmes, amerikāņu un Eiropas valsts obligāciju ienesīguma kritumu, FRS likmju pacelšanas perspektīvu pārskatīšanu (ja decembra beigās tikai retais šaubījās par četriem palielinājumiem 2016. gadā, tad šobrīd vairums jau šaubās vai vispār būs kaut viens). Bet tieši šie faktori ietekmēja globālo obligāciju tirgu pēdējo divu gadu laikā. Tomēr tad, kad notiek vispārēja bēgšana no riska, tad, kā likums, par visu tiek aizmirsts. Pat cenas Investment Grade obligācijām, kuras ir īpaši ietekmējas no US Treasuries un Bunds (kuru ienesīgums būtiski samazinājās) dinamikas, maksimums ko spēja bija nenokrist vai kritums bija nenozīmīgs.

Īstermiņa perspektīvā mēs sagaidām augstā svārstīguma perioda saglabāšanos gan akciju tirgos, tā arī obligāciju tirgos. Janvāra satricinājumi bija pārlieku lieli, lai tirgi spētu ātri apgriezties. Sākumā nepieciešams, lai iestātos stabilizācija. Tomēr, esošo situāciju mēs uzskatām kā labvēlīgu ilgtermiņa investīciju portfeļa veidošanai, ievērojot to, ka emocionālais pārdošanas vilnis aizķēra arī kvalitatīvos aktīvus, kuri šobrīd atrodas ļoti pievilcīgos cenu līmeņos no riska un ienesīguma attiecību viedokļa.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 31.01.2016:

1 Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.