Septembris neko labu investoriem neatnesa. Pēc spēcīgā augusta cenu krituma finanšu tirgos, kuru izprovocēja Ķīnas Tautas banka, tirgus stabilizējās un sāka atjaunoties, koncentrējot visu uzmanību uz kārtējo FRS sēdi.

Ķīnas ziņu fons praktiski pārstāja ietekmēt pārējos tirgus, tādēļ kārtējais Ķīnas fondu tirgus kritums un neiepriecinošie makroekonomikas dati neizraisīja histēriju Eiropā un ASV. Tirgus dalībnieki gaidīja ASV procentu likmju paaugstināšanas cikla sākumu, kurš visu laiku tiek atlikts. Atgādinām, ka tirgus to jau gaidīja martā, pēc tam jūnijā, bet septembris vispār tika uzskatīts kā galējā robeža. Jāatzīmē, ka ievērojot augusta notikumus, to analītiķu skaits, kuri gaidīja likmes palielināšanu 17. septembrī, ievērojami pieauga, tomēr iespēja tika uztverta kā 50/50, tādēļ tam nevajadzēja būt pārsteigumam. Galvenais, lai beidzot šajā jautājumā būtu kaut kāda skaidrība. Bet dzīvē ne viss notika tā, kā vairums gaidīja. Pēc sēdes amerikāņu regulators ne tikai “neatvēra priekškaru” nenoteiktībai attiecībā par saviem nākotnes soļiem, bet tieši pretēji. Ar savu maigo toni attiecībā par likmes palielināšanas perspektīvām tas visus pārsteidza un raisīja neizpratni tirgus dalībnieku vidū. Viens no noturošajiem faktoriem, kas tika minēts preses konferencē, ir amerikāņu ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās un zemas inflācijas saglabāšanās.

Šādi paziņojumi izsauca neviennozīmīgu tirgus reakciju. Ja obligāciju tirgū cenas strauji pieauga, tad pasaules akciju tirgū reakcija bija pretēja — praktiski visi galvenie fondu indeksi (Japānas, Eiropas, ASV) diezgan spēcīgi nokrita jau nākamajā dienā, jo akciju investoriem ļoti nepatika Dženetas Jellenas vārdi attiecībā uz pasaules ekonomiku. Iespējams, ka tā varēja būt arī īstermiņa korekcija un īstermiņa spekulantu peļņas fiksēšana (tomēr vairums tirgu izauga par 7-10%, salīdzinot ar augusta zemākajiem punktiem), ja tam visam neatnāktu “palīgā” Volkswagen. Skandāls saistīts ar šo uzņēmumu, kurš jau ieguvis nosaukumu “dīzeļgeita”, ne tikai nogāza tā akcijas, bet arī citu Eiropas autoražotāju un ar šo nozari saistīto industriju uzņēmumu akcijas, kas būtiski palielināja spiedienu uz visiem Eiropas fondu tirgiem un radīja kopēju nervozitātes fonu. Tādēļ jebkurus negatīvos korporatīvos jaunumus tirgus dalībnieki uztvēra ļoti nervozi. Piemēram, Hilarijas Klintones izteikumi Twitter par viņas vēlmi ieviest medikamentu cenu kontroli ASV izraisīja 10% kritumu farmācijas sektorā (atzīmēsim, ka Hilarija Klintone vēl nav prezidente un nav skaidrs vai par tādu kļūs). Baumas par pasaulē lielākā metāla tirgotāja Glencore finanšu problēmām nogāza ne tikai uzņēmuma akciju kotācijas, bet arī obligāciju cenas. Pat lielākās amerikāņu korporācijas Alcoa obligācijas dienas laikā nobruka par 10%!. Tas viss parāda to, cik nervoza situācija izveidojās finanšu tirgos. Visu šo notikumu rezultātā galvenie fondu indeksi ne tikai pazaudēja visu mēneša pirmās puses pieaugumu, bet pat atgriezās pie augusta minimumiem, uzrādot mēneša griezumā negatīvu rezultātu.

Viss augstāk minētais attiecās arī uz obligāciju tirgu. Lai arī FRS lēmums saglabāt likmes iepriekšējā līmenī izraisīja īsu optimisma vilni, pasaules notikumi tomēr veicināja izpārdošanas attīstības valstu korporatīvo un valsts obligāciju sektoros. Visvairāk cieta High Yield sektors, kurš saņēma sitienus no visām pusēm. Tas bija negatīvs korporatīvais fons, augsts svārstīgums akciju tirgū, turpinājums cenu samazinājumam izejvielu tirgū, politiskās peripetijas vairākās valstīs, vairākas maksātnespējas un tā tālāk.

Tas viss noveda pie tā, ka US HY un EUR HY spredi sasniedza līmeņus, kas tika novēroti eirozonas parādu krīzē 2011.-20012. gadā, bet šī gada 3. ceturksnis bija sliktākais šim sektoram kopš 2011. gada 3. ceturkšņa. Attīstības valstu valsts obligāciju un korporatīvo obligāciju High Grade sektori cieta mazāk, bet arī tie izjuta spēcīgu pārdevēju spiedienu. Vienīgais “gaišais plankums” uz kopējā fona bija Krievijas korporāciju eirobondi, kuri ne tikai izrādīja noturību pret ārējiem faktoriem, bet pat uzrādīja cenu pieaugumu mēneša griezumā.

ABLV Asset Management pārvaldītie fondi uzrādīja rezultātus, kuri ir tuvu tirgus līmeņiem. Ievērojot iepriekš izvēlēto stratēģiju “pirkt uz samazināšanos”, akciju fondos tika investēti naudas līdzekļu atlikumi. Mūsuprāt, korekcija, kuru šobrīd pārdzīvo tirgus, nemainīsies uz ilgtermiņu un, samazinoties nervozitātei, tirgos atjaunosies pieaugums.

Obligāciju fondos saglabājas stratēģija “turēt”, jo lielā piesardzība FRS politikā attiecībā uz procentu likmi un QE programmas saglabāšanās Eiropā ir izteikti pozitīvs faktors pasaules obligāciju tirgum.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.09.2015:

¹ Izņemot ABLV Multi-Asset Total Return USD Fund un ABLV Emerging Markets Corporate USD Bond Fund, kuriem ienesīgums tiek aprēķināts par fondu darbības periodu.

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.