Pasaules finanšu tirgus jūniju aizvadīja diezgan nervozā stāvoklī. Mēneša pirmā puse tika pavadīta gaidot ASV Federālo Rezervju Sistēmas (FRS) sēdi, pēc kuras rezultātiem bija jābūt daudz maz skaidriem signāliem par ASV procentu likmju pieauguma perspektīvām. Pastāvēja bažas, ka FRS pārstāvju retorika varētu būt diezgan stingra, tādēļ vairumā no tirgiem — gan akciju, tā arī obligāciju valdīja negatīvas tendences, kas veicināja cenu samazināšanos. Tomēr, rezultātā viss nebija nemaz tik briesmīgi. Regulatora izteicieni bija maigāki nekā gaidīts un, vēl jo vairāk, tika samazināti ilgtermiņa mērķa orientieri likmes lielumam, kas noņēma sasprindzinājumu tirgū un izraisīja cenu lēcienu.

Kad FRS pozīcija noskaidrojās, pirmajā plānā atkal iznāca Grieķijas parādu drāma. Pārrunas starp Grieķijas valdību un “trijnieku” — kreditoriem SVF, ECB un Eiropas Komisiju īsti nevedās, abas puses nekādi nevarēja panākt vienošanos, informācija, kas nonāca presē, bieži bija pretrunīga, kas izraisīja svārstību uzplaiksnījumus finanšu tirgos. Tad, kad tuvojās kārtējais termiņš jebkuras vienošanās panākšanai starp grieķu valdību un tās kreditoriem, tie atkal tika pārcelti. Šādos apstākļos radās iespaids, ka investori sāka tirgoties ar Eiropas akcijām tikai vadoties no Twitter ziņām. Jebkurš cerību pilns paziņojums no jebkura eirozonas finanšu ministru puses par ievērojamu progresu pārrunās ar grieķiem tika pavadīts ar biržas indeksu pieaugumu, savukārt jebkura negatīva piezīme šajā jautājumā, tajā pašā Twitter, izraisīja fondu indeksu kritumu. Tomēr vairums tirgus dalībnieku, tai skaitā arī mēs, sagaidīja pozitīvu šī jautājuma risinājumu. Mēneša pēdējā sestdienā grieķu premjerministrs Aleksis Ciprs tomēr visus “pārsteidza”, paziņojot par referendumu, kurā valsts pilsoņi balsos par vai pret kreditoru prasību pieņemšanu. Šāds ilgās drāmas iznākums raidīja finanšu tirgus nokautā. Jau nākamajā pirmdienā investori uzsāka paniski izpārdot riskantos aktīvus, baidoties par nezināmā atvēršanos. Pirmdienas laikā Eiropas biržas indeksi nogāzās par 3,5 līdz 4% (dienas laikā kritums pat pārsniedza 5%), kas ir maksimālais dienas kritums reģiona indeksiem kopš 2011. gada. Arī ASV un attīstības valstu tirgi cieta no Eiropas panikas, un solidāri ar Eiropu šajā dienā samazinājās par 2%. Tāpat korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos notika ievērojama cenu samazināšanās un spredu paplašināšanās.

Tā rezultātā jūnija pēdējās divās darba dienās Eiropas fondu indekss Eurostoxx 600 zaudēja 3,92%, bet amerikāņu indekss S&P500 zaudēja 1,83%, “pieveicot” pa šīm dažām dienām praktiski visu mēneša krituma, kas bija attiecīgi 4,64% un 2,10%. Lai gan patiesības labad ir jāatzīmē, ka Eiropā negatīvu rezultātu uzrādīja praktiski viss sektors, bet atsevišķi sektori ASV — tādi kā vairumtirdzniecība, reģionālās bankas, apdrošinātāji, farmācija, biotehnoloģijas — tomēr spēja noslēgt mēnesi pozitīvajā teritorijā. Gan ASV, tā arī Eiropā sliktāk par tirgu uzvedās derīgo izrakteņu ieguves un apstrādes, kā arī tehnoloģiju un komunālo saimniecību sektori.

Globālajā akciju tirgū, papildu Grieķijas notikumiem, daudz uzmanības tika pievērstas Ķīnas iekšējam fondu tirgum (Šanhaja un Šenžen). Lai arī starptautisko investoru klātbūtnes skaits šajos tirgos ir minimāls, “amerikāņu kalniņu” atrakcija piesaistīja tam lielu uzmanību. Ja Honkongas biržas galvenais indekss samazinājās par 4,3% (kas līdzinās kopējai dinamikai pasaules akciju tirgū), tad Ķīnas iekšējā tirgus indeksi divu nedēļu laikā nobruka par vairāk kā 17%. Dažas dienas biržas indeksi nokrita par vairāk kā 5%, pēc tam ar tādu pašu ātrumu pieauga, turklāt bieži vien tas notika vienas tirdzniecības sesijas laikā. Tik liela svārstība skaidri norāda uz ne visai veselīgo situāciju. Mūsuprāt, vairākos Ķīnas iekšējā fonda tirgus segmentos ir izveidojies burbulis. Tā, piemēram, indekss Shenzhen Composite kopš gada sākuma pieaudzis vairāk nekā divas reizes un galvenokārt pateicoties liela kredītfinansējuma izmantošanai. Tajā pašā laikā vidējā kompāniju akciju un to peļņas attiecība (P/E) vairākiem indeksiem pārsniedz 20. Papildu tam, ka tas pats par sevi ir liels skaitlis, šāda vērtība ir krietni augstāka par vidējo rādītāju pēdējo 5 gadu laikā (aptuveni 12). Tādēļ tikpat straujš fondu indeksu kritums neizraisa pārsteigumu. Savukārt Honkongā tirgoto akciju novērtējums atrodas “adekvātā” līmenī (P/E aptuveni 12). Tā sakarā, mūsuprāt, neskatoties uz to, ka drudžainās kustības visticamāk turpināsies, Ķīna (akcijas, kas tiek tirgotas Honkongā) šobrīd ir pievilcīga investīciju ideja, jo ekonomikas stimulējošās programmas gaidām un faktiskajam sākumam vajadzētu pozitīvi ietekmēt kompāniju vērtību.

Pasaules korporatīvo obligāciju un attīstības valstu obligāciju tirgos galvenā ietekme bija no tiem pašiem faktoriem, kuri ietekmēja akciju tirgu. Globālā risk off situācija veicināja riska prēmiju pieaugumu (spredu paplašināšanās) praktiski visos tirgus segmentos. Tāpat papildu spiedienu uz cenām veicināja ienesīguma pieaugums Vācijas un ASV ilgtermiņa obligācijām (Bunds un US Treasuries), kas bija saistīts ar labiem makroekonomikas rādītājiem un inflācijas gaidu pieaugumu. Neskatoties uz sankciju turpināšanu no ES puses, labāk par kopējo tirgu atkal izskatījās Krievijas korporatīvās obligācijas, it īpaši nominētās Krievijas rubļos.

Mēneša griezumā visi fondi (izņemot ABLV High Yield CIS RUB Bond Fund) uzrādīja negatīvu ienesīgumu (sākot no -1% obligāciju fondiem līdz -4% akciju fondiem), kas atbilst kopējai tirgus dinamikai. Mēs nekrītam pesimismā un turpinām uzskatīt, ka esošajam fondu tirgus kritumam ir īstermiņa raksturs. Protams, viens no nepieciešamākajiem nosacījumiem izaugsmes atjaunošanai fondu tirgos ir skaidrības ieviešana grieķu jautājumā. Ceram, ka situācija atrisināsies pozitīvi. Tomēr, pat situācijas saasināšanās gadījumā, panika, kas līdzinātos jūnija pēdējās dienās novērotajai, būs pagaidu un tas radīs labus momentus pirkumu veikšanai.  

Ievērojot minēto, akciju fondu pārvaldnieki (saskaņā ar katra fonda ieguldījumu politiku), izmantojot cenu samazināšanos, samazināja naudas līdzekļu daļas. Priekšroka tika dota lētāk kļuvušajām Eiropas akcijām, jo mēs uzskatām, ka, neskatoties uz esošajām Grieķijas peripetijām, Eiropa ir reģions, kurš var ievērojami pārsniegt esošās zemās cerības par makroekonomikas attīstību. Tāpat mēs ņemam vērā to, ka, lai arī šobrīd ECB kvantitatīvas mīkstināšanas programma ir atbīdīta otrajā plānā, spiediens uz obligāciju ienesīgumu atjaunosies un daudz ienesīgāku alternatīvu meklējumi atkal būs aktuāli. Ievērojot risku un ienesīgumu, mūsuprāt, akcijām šī attiecība ir daudz optimālāka.

Tajā pašā laikā tika samazinātas atsevišķu attīstības valstu pozīcijas, kurās mēs saskatījām paaugstinātus lokālos riskus (piemēram, jaunu vēlēšanu risks Turcijā, ja neizdosies izveidot koalīcijas valdību). Tāpat tika samazinātas to valstu pozīcijas, kuras pakļautas valūtas kursu spiedienu riskam, kas samazina ienesīgumu no fondu indeksu ieguldījumiem sajās valstīs līdz nullei.

Obligāciju fondos saglabājas stratēģija “turēt”. Priekšroka tiek dota obligācijām ar vidēju durāciju, jo tās ir vairāk pasargātas no esošajiem tirgus apstākļiem.

ABLV Asset Management pārvaldīto ieguldījumu fondu ienesīgums uz 30.06.2015:

Papildu informācija pieejama ABLV Bank mājas lapā “ABLV Ieguldījumu fondi”.