Biznesam var pagarināt laiku “pret ārzonu” likuma ieviešanai

Rīga, Latvija, 2015. gada 2. marts, 12:50 / Nozares ziņas / Jurisdikcija: Krievijas Federācija, Informācijas avots: top.rcb.ru

Valdība var pārnest no 1. aprīļa uz 1. septembri galējo termiņu, kad Krievijas nodokļu maksātājiem jāiesniedz informācija par ārvalstu uzņēmumiem. Iepriekš bizness lūdza “pret ārzonu” likuma ieviešanas termiņu pagarināt līdz 2016. gada beigām.

Par termiņa pārcelšanu jautājumā par informācijas sniegšanu nodokļu iestādēm ziņo Krievijas laikraksts “Vedomosti“, atsaucoties uz trim federālajiem ierēdņiem. Viens no viņiem sacījis, ka lēmums par termiņa pārcelšanu no 1. aprīļa uz 1. septembri tika pieņemts apspriedē pie prezidenta palīga Andreja Belousova 26. februārī.

Saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina parakstīto likumu par ārvalstu kontrolētajiem uzņēmumiem (“pret ārzonu likums”) līdz 1. aprīlim nodokļu maksātājiem jāpaziņo nodokļu dienestam par to īpašumā esošajiem vairāk kā 10% no kontrolējamās ārvalstu uzņēmuma pamatkapitāla (tie ir uzņēmumi, kuri nav Krievijas Federācijas nodokļu maksātāji, bet tie tiek kontrolēti no nodokļu maksātāju puses). Uzņēmējiem būs jāsamaksā peļņas nodoklis, ja to daļa ārvalstu uzņēmumā būs lielāka par 50%, bet uzņēmuma peļņa vairāk kā 50 miljoni RUB (2016. gadā – atbilstoši 25% un vairāk kā 30 miljoni RUB). Peļņas nodokli par 2015. gadu ar likmi 13% fiziskām personām un 20% juridiskām personām būs jānomaksā jau 2016. gadā.

Kā atzīmē “Vedomosti”, biznesa pārstāvji lūdza atlikt termiņu informācijas sniegšanai par tiem piederošajām daļām ārvalstu uzņēmumos līdz 2016. gada beigām. Līdz tam būtu jābeidzas arī Putina 2014. gada beigās apsolītā “amnestija kapitālam, kurš atgriezies Krievijā”. Turklāt, kā paziņojis informācijas avots, kurš ir pietuvināts Krievijas ražotāju un uzņēmumu asociācijai, “pret ārzonu” likuma pagarināšana līdz rudenim ir būtiska pretimnākšana.

Saskaņā ar EY partneres Marina Beļakova teikto, pagaidām nav atskaišu formu dažādām ārvalstu uzņēmumu struktūrām, bet pēc to parādīšanās biznesam būs nepieciešami vismaz 3-4 mēneši informācijas sagatavošanai.

“Pret ārzonu” likumu Valsts domes pieņēma pagājušā gada novembrī visstingrākajā formā. Sākotnējā likumprojekta versijā bija paredzēti noteikumi īpašniekiem maksāt to kontrolēto ārvalstu uzņēmumu peļņas nodokli, ja to daļa uzņēmumā būtu 50%. Šādai normai būtu jādarbojas pārejas periodā divu gadu garumā, bet pēc tam, no 2017. gada šis slieksnis tiktu samazināts līdz 25%. Likuma gala versijā pārejas periods tiks samazināts līdz vienam gadam: no 2016. gada īpašniekam ir jāmaksā nodoklis, ja tā daļa ārvalstu uzņēmumā ir sākot no 25%.

Pēc likuma pieņemšanas Valsts domē, Finanšu ministrijas vadītāja vietnieks Sergejs Šatalovs paziņoja, ka pavasarī finanšu iestāde centīsies panākt likuma mīkstināšanu. Toreiz viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrijas piedāvājums būs saistīts ar divus gadus ilgā perioda palielināšanu likvidācijai, biznesa aizvēršanai un pārvešanai uz Krieviju, “kad ne vienmēr var iekļauties divu gadu termiņā”. Tāpat ministrija gatavojās precizēt terminu par uzņēmuma operatīvo pārvaldību, uz kura pamata tiks noteikta tā nodokļu rezidence.

Šī informācija ir sniegta vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāma par komercpiedāvājumu. Vērtējot jebkurus šajā informatīvajā materiālā aprakstītus pakalpojumus, ir nepieciešams saņemt neatkarīga jurista, nodokļu speciālista un/vai auditora atzinumu.

ABLV Corporate Services nedod nekādas garantijas attiecībā uz sniegtās informācija pilnību un aktualitāti. Informācija un secinājumi var tikt mainīti jebkurā brīdī bez brīdinājuma. Šī informācija nevar būt atveidota, kopēta vai piedāvāta trešai personai bez iepriekšējas ABLV Corporate Services piekrišanas. Produktus un pakalpojumus var sniegt ABLV Corporate Services partneri, kas nav saistīti ar ABLV Corporate Services.