Aprīlī uzmanības centrā joprojām bija situācija Ukrainā. Spriedze Ukrainas dienvidaustrumu reģionos no ASV un ES puses tika uztverta kā iespēja sagatavot jaunas, daudz nopietnākas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tādēļ Krievijas emitentu akcijas turpināja atrasties zem spiediena.
Sagaidot četru pušu tikšanos Ženēvā par situāciju Ukrainā, parādījās cerība par pasaules noregulējumu šajā situācijā, bet praksē pieņemtās vienošanās netika ievērotas, tādēļ „Ženēvas vienošanās” nespēja apturēt bruņoto pretošanos Ukrainas dienvidaustrumos.
Kārtējais negatīvais moments Krievijas emitentu obligācijām bija reitingu aģentūras Standard&Poor’s lēmums samazināt Krievijas kredītreitingu līdz zemākajam investīciju līmenim BBB- ar „negatīvu” prognozi par turpmākām reitinga izmaiņām. Savu lēmumu Standard&Poor’s pamatoja ar Ukrainas konflikta padziļināšanos un tā negatīvo ietekmi uz Krievijas ekonomikas perspektīvām. Līdz ar suverēnā reitinga samazināšanu, tika samazināti arī reitingi vadošajiem Krievijas valsts uzņēmumiem līdz tādam pašam līmenim. Mēneša beigās paziņotās Rietumu valstu sankcijas pret Krieviju, kuras bija krietni maigākas, nekā gaidīts, stabilizēja suverēno Krievijas obligāciju tirgu, tomēr nesamazināja negatīvo spiedienu, sagaidot turpmāko situācijas attīstību.
Globālo korporatīvo obligāciju un attīstības valstu valsts obligāciju tirgi galvenokārt novēroja Federālo Rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) oficiālo personu darbības un komentārus. FRS vadītājs paziņoja, ka ASV ekonomikai būs nepieciešama īpaša palīdzība vairāku mēnešu garumā un investori to interpretēja kā perspektīvu tam, ka zemās likmes tiks saglabātas daudz ilgākā periodā. Savukārt ECB vadītāji turpina pasvītrot to, ka ir gatavi izmantot jaunus stimulējošus monetārās politikas instrumentus. Šāds ziņu fons veicināja kārtējo „ienesīguma medību” vilni, kas izraisīja cenu pieaugumu praktiski visos obligāciju tirgus segmentos – gan obligācijām, kuras nominētas ASV dolāros, tā arī eiro (izņemot Krievijas un Ukrainas). Īpaši liels pieprasījums tika novērots spekulatīvo un ar augstu ienesīgumu obligāciju sektorā, kurš uzrādīja apsteidzošu dinamiku.
Obligāciju fondu pārvaldnieki turpināja ievērot stratēģiju, kas paredz lielāko daļu no fondu aktīviem ieguldīt obligācijās ar augstu kuponu ienesīgumu un salīdzinoši zemu durāciju. Attīstības valstu valsts obligāciju fondos, ievērojot dinamiku un noskaņojumu tirgū, fondu durācija tika nedaudz palielināta, ar mērķi pielīdzināt to tirgus līmenim. Krievijas eiroobligācijas mēs joprojām uzskatām par pārāk izpārdotām, tomēr neizslēdzam iespēju, ka cenas var samazināties, ja pasliktināsies situācija Ukrainas dienvidaustrumu reģionos.
Pasaules akciju tirgū, kā jau mēs paredzējām, turpinājās konsolidācija šaurā diapazonā. Starp pircējiem un pārdevējiem iestājās līdzsvars, kā rezultātā tirgus pagaidām nespēja tikt skaidrībā par tālāko virzību. Ziņu fons bija diezgan neviennozīmīgs, kas radīja grūtības jebkādu investīciju lēmumu pieņemšanā.
Tā, piemēram, korporatīvo atskaišu sezona par 2014. gada 1. ceturksni parāda to, ka mikro līmenī situācija Amerikā aizvadītajā ceturksnī bija labāka nekā Eiropā. Savukārt aprīlī publicētie makroekonomiskie dati liecina par ekonomiskās situācijas uzlabošanos Eiropā, nevis Amerikā, kur datiem ir jaukts raksturs.
FRS vadība pakāpeniski samazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet no ECB sagaida jaunus pasākumus monetārās politikas mīkstināšanai. Lai arī ģeopolitiskā situācija saistībā ar Ukrainu pagaidām nopietni neietekmē pasaules tirgu, tomēr tā arī nedod iemeslu būt pilnīgi mierīgiem. Šie un citi faktori ir noveduši pie tā, ka galvenie fondu indeksi mēneša laikā praktiski nav mainījušies.
Atbilstoši iepriekš pieņemtajiem taktiskajiem risinājumiem, akciju fondu pārvaldnieks samazināja naudas līdzekļu daļu fondu portfeļos. Globālo fondu portfelī nedaudz tika palielināta attīstības valstu daļa, kas saistīts ar investoru intereses pieaugumu par šiem tirgiem. Atgādinām, ka attīstības valstu tirgus pagājušajā gadā uzrādīja spēcīgu atpalikšanas dinamiku no attīstības tirgiem un šobrīd izskatās salīdzinoši „lēts”. Industriālo fondu portfeļos tika palielināta tā sektora daļa, kurš piedzīvoja visdziļāko korekciju tirgus konsolidācijas periodā.
Vidēja termiņa perspektīvā mēs mainām mūsu stratēģiju no „akumulēt” uz „turēt”. Tālākās darbības būs atkarīgas no notikumiem globālajā akciju tirgū, kā arī no situācijas attīstības ģeopolitiskajā frontē. Sasniedzot mērķa līmeņus, plānots fiksēt peļņu atsevišķās pozīcijās.