Lielbritānija ievieš nodevu par ārzonu īpašumā esošu nekustamo īpašumu

Rīga, Latvija, 2012. gada 18. decembris, 09:00 / / Jurisdikcijas: Lielbritānija, Informācijas avots: FT.com

Džordža Osborna pieņemtie stingrie mēri attiecībā uz „morāli negodīgu” izvairīšanos no īpašuma nodokļa praktiski pielikuši punktu ārzonas kompāniju izmantošanai ekskluzīvu mājokļu iegādei, liecina Financial Times apkopotie dati.

Saskaņā ar pārdošanas datiem, kuri saņemti no Lielbritānijas trim lielākajām ekskluzīvo īpašumu aģentūrām, kopš marta, kad tika pasniegts budžets, kurš paredzēja arī uzsākt ģerboņa nodevas iekasēšanu 15% apmērā par uzņēmumu veiktajiem darījumiem ar īpašumiem, kā arī ģerboņa nodevas palielināšanu līdz 7% par īpašumiem ar vērtību £ 2 miljoni un vairāk, darījumu skaits ar mājokļiem, kuru vērtība ir lielāka par £ 2 miljoniem, izmantojot ārzonu korporatīvās struktūras, samazinājās par 80%.

Sagaidāms, ka Valsts kase stiprinās ģerboņa nodevu, ieviešot gada nodokli mājokļiem, kuri atrodas ārzonu korporatīvo struktūru īpašumā. Šāds nodoklis varētu būt 1% no īpašuma vērtības. Speciālisti pieļauj, ka nekustamā īpašuma ar vērtību virs £ 2 miljoniem sektorā nodokļu summa vidēji gadā būs £22 000. Lielākā daļu šādu īpašumu atrodas Londonas centrā, kurš jau sen kā magnēts pievelk turīgus pircējus no ārzemēm.

Jautājuma par izvairīšanos no ģerboņa nodevas iztirzāšana, kura sākās martā, parādīs vai valdība plāno piemērot šādu nodokli arī par tāda īpašuma lietošanas kapitāla pieaugumu, kurš atrodas ārvalstu kompāniju īpašumā.

Martā kanclers paziņoja, ka caurumu aizvēršanai, kad par īpašnieku kļūst ārzonu struktūra, vajadzētu ienest papildus ienākumus gadā no ģerboņa nodevas £150 miljonu apmērā. Laikā, kad šādu struktūru izmantošana strauji samazinājās, nodokļu izmaiņu neskaidrības izraisīja svārstības nekustamā īpašuma tirgū, negatīvi atsaucoties arī uz ekskluzīvo mājokļu darījumiem.

Nekustamā īpašumu darījumu pētniecības kompānijas Knight Frank vadītājs Laiems Beili atzīmējis, ka kanclers var būt „pilnīgi drošs par to, ka viņam ir izdevies mazināt šādu struktūru pievilcību”. Vēl viņš piebilda, ka „tirgū nav sākusies panika nodokļu reformas rezultātā”.

Kopš budžeta piedāvāšanas, Londonā darījumi ar īpašumiem vērtībā no £2 līdz 5 miljoniem nokrituši par 22% salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Tomēr visizteiktākā korporatīvo struktūru izmantošanas mazināšanās novērojama tā saucamajā augšējā līmeņa mājokļu segmentā, kur īpašumu vērtība pārsniedz £10 miljonus. Gada laikā, pirms budžeta piedāvāšanas, trešā daļa no darījumiem ar īpašumiem vērtībā no £10 miljoniem un vairāk bija ar kompāniju dalību. Aizvadīto deviņu mēnešu laikā šis rādītājs nokritis līdz 3,8% no kopējā darījumu skaita.

No 1580 pārdošanas darījumiem ar īpašumiem, kuru vērtība ir virs £2 miljoniem, pēc Knight Frank vērtējuma tikai 36 vai 2,3% gadījumos bija iesaistītas ārzonu kompānijas. Šis skaitlis liecina par šīs shēmas izmantošanas strauju mazināšanos. Vēl pirms marta tā tika izmantota 14% gadījumos.

Nekustamo īpašumu darījumu kompānija Strutt & Parker, kura specializējusies darījumos Londonā, paziņoja, ka kopš marta tā piedalījusies divos darījumos, kuros izmantotas korporatīvās struktūras. Kopumā aģentūra bija veikusi 571 darījumu ar dārgiem īpašumiem.

Savukārt aģentūra Savills paziņojusi, ka šajā pašā periodā no 150 īpašuma darījumiem, kuru vērtība ir virs £2, tā fiksējusi divus darījumus ar minētās shēmas izmantošanu. Savills direktors Lusēns Kuks atzīmēja, ka šie skaitļi apstiprina „praktiski pilnīgu atteikšanos” no ārzonu kompāniju izmantošanas īpašumu pirkšanā un pārdošanā.

„Šādu darījumu zemais līmenis uzskatāmi parāda to, cik spēcīgi uz šiem nodokļiem ir reaģējis tirgus,” – piebilda Strutt & Parker pētniecības virziena vadītāja Stefānija Makmahona.

Šo rakstu ir sagatavojuši ABLV Corporate Services speciālisti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus. ABLV Corporate Services speciālisti sniedz juridiskās un nodokļu konsultācijas, tai skaitā par starptautisku nodokļu plānošanu, holdinga, tirdzniecības, ieguldījumu un aizsardzības struktūru izveidošanu, nekustamā īpašuma un citu aktīvu iegādi, kā arī konsultācijas par rezidences maiņu vai uzturēšanas atļaujas saņemšanu. Ar detalizētāku informāciju par ABLV Corporate Services pakalpojumiem jūs varat iepazīties pēc adreses http://www.ablv.com/lv/services/advisory

Šī informācija ir sniegta vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāma par komercpiedāvājumu. Vērtējot jebkurus šajā informatīvajā materiālā aprakstītus pakalpojumus, ir nepieciešams saņemt neatkarīga jurista, nodokļu speciālista un/vai auditora atzinumu.

ABLV Corporate Services nedod nekādas garantijas attiecībā uz sniegtās informācija pilnību un aktualitāti. Informācija un secinājumi var tikt mainīti jebkurā brīdī bez brīdinājuma. Šī informācija nevar būt atveidota, kopēta vai piedāvāta trešai personai bez iepriekšējas ABLV Corporate Services piekrišanas. Produktus un pakalpojumus var sniegt ABLV Corporate Services partneri, kas nav saistīti ar ABLV Corporate Services.