Dažos masu medijos ir parādījušies paziņojumi par to, ka ECB varētu ieviest stingrākus pasākumus eirozonas banku refinansēšanai gadījumos, kad kā ķīla tiek ņemtas valsts obligācijas. Runāts tiek par Spānijas obligācijām, par kurām it kā ECB pieprasījis papildus nodrošinājumu.
Tas atkal ir atjaunojis baumas par centrālās banku aktīvu nedrošumu un iespējamiem bankas zaudējumiem, ja iestātos eirozonas valstu maksātnespējas. Pārbaudīt šo baumu ticamību ir sarežģīti.
Tomēr pēc ECB septembra lēmuma ieviest OMT programmu, iepērkot vērtspapīrus tirgū bez ierobežojuma, situācija eirozonas parādu tirgū ievērojami uzlabojās. Problēmvalstu obligāciju ienesīgumi ievērojami samazinājās, bet cena būtiski pieauga, tātad to kvalitāte kā ķīlai pieauga. Tai skaitā arī Spānijas vērtspapīriem, kuras 10 gadīgie bundi 2 mēnešu laikā cenā pieauga par 10%, bet ienesīgums nokrita no 7% līdz 5,5%. Tas ir piemērs tam, ka finanšu tirgos, kuri ir pārņemti ar psiholoģiju, paziņojums par iespējamiem pasākumiem var novest pie tā, ka šie pasākumi nemaz nav nepieciešami.
Protams, gadījumā ar krīzi eirozonā centrālai bankai tomēr nāksies „izšaut no lielgabala”. Jebkurā gadījumā, maksātnespējas iespējamība ar tādu spēcīgu potenciālo pircēju tirgū ir kļuvusi krietni mazāka. Vismaz tuvākā perspektīvā noteikti. Esošajā situācijā problēmvalstu parādu refinansēšana kļuvusi vieglāka. Tātad maksātnespējas iespējamība ir mazinājusies.
Tiesa, ja neizdosies apturēt valsts parādu pieaugumu eirozonā, tad tālākā nākotnē jautājumi par maksātnespēju vai daļēju parādu norakstīšanu atkal aktualizēsies. Tādējādi, pēdējā ECB programma tikai pērk laiku, lai eirozonas valstis varētu atrisināt to galveno uzdevumu – samazināt augsto aizņēmuma līmeni (ieskaitot Franciju un Vāciju ar 86% un 81% lielu parādu pret IKP). Pagaidām nav skaidrs, kā reāli atrisināt šo problēmu.
Jebkurā gadījumā, situācijā, kad jaušams neliels spriedzes atslābums, ECB nav nepieciešams pieņemt kaut kādus stingrākus pasākumus vai mainīt politiku. Tādēļ nav arī pamata gaidīt kādus svarīgus lēmumus ECB 8. novembra sēdē.
Vienīgais nopietnais jautājumus, kuru (arī pēc baumām) var sagaidīt šajā sēdē, ir ECB lēmums norakstīt daļu Grieķijas parādu. To, ko banka neizdarīja 2012. gada martā kopā ar citiem kreditoriem. Šo jautājumu gan apspriedīs aiz aizslēgtām durvīm un presei informācija par to nebūs pieejama.
Ja lēmums būs pozitīvs, tad tik tiešām ECB var parādīties arī zaudējumi. Bet diezin vai šobrīd ir piemērots laiks tādai „taisnības atjaunošanai” un labāk būtu meklēt citus ceļus, kā atvieglot parādu problēmas „sliktākajam no sliktākajiem” eirozonā.