Īrija prasa ES mainīt vienošanos

2011. gada 3. oktobris, 12:00 / / Jurisdikcija: ES, Informācijas avots: Financial Times

Īrijas valdība ir vērsusies Eiropas Savienībā ar lūgumu mainīt vienošanās nosacījumus, lai tiktu nodrošinātas konkrētas juridiskās garantijas par to, ka valsts var patstāvīgi kontrolēt savu uzņēmumu nodokļu apmērus.

Šī prasība radusies uz pieaugošo uzsaukumu fona par vienotas fiskālās politikas ieviešanu ES un Īrijas bažām par to, ka tai nāksies paaugstināt savu ārkārtīgi zemo uzņēmumu nodokli, kurš ir tikai 12,5% apmērā. Pēc valdības apgalvojuma, tāds palielinājums iedragās valsts konkurētspēju un ietekmēs investīciju piesaisti Īrijai.

ES vadībai adresētajā vēstulē, kura datēta ar 2. septembri un ar kuras saturu ir iepazinies arī Financial Times, Īrijas vēstnieks ES pieprasa topošajai vienošanās par Horvātijas pievienošanos piestiprināt protokolu, kurš noteiktu, ka Īrijas pilnvaras nodokļu piemērošanas jomā netiks samazinātas.

Īrijas ministre Eiropas lietās Lusinda Kreitone laikrakstam Financial Times paziņoja, ka Īrijas ekonomiskas atveseļošanai ir ārkārtīgi būtiski saglabāt zemus nodokļus uzņēmējiem.

„Īrijā esošā uzņēmumu nodokļa likme 12,5% apmērā ir pamata akmens mūsu rūpniecības politikai un neatņemama mūsu tēla sastāvdaļa pasaulē. Tādēļ tai ir izšķiroša nozīme mūsu ekonomikas atjaunošanai un nodarbinātības pieaugumam,” viņa teica.

Tomēr šāda Īrijas prasība jau izraisījusi debates starp citām dalībvalstīm. Iepriekš Lielbritānija apturēja Īrijas prasības apspriešanu ES vēstnieku tikšanās laikā, paziņojot, ka šī piedāvājuma izpētīšanai nepieciešams ilgāks laiks. Tāpat Brisele pauž satraukumu, ka protokols, kuru vēlas izveidot Īrija, pamudinās arī pārējās dalībvalstis pieprasīt līdzīgas izmaiņas to vienošanās ar ES.

Šis protokols sniegtu juridiskās garantijas Īrijas pilnvarās tādos kutelīgos sociālos un ētikas jautājumos kā neitralitātes ievērošana, tiesības uz dzīvi, ģimenes veidošanu un izglītību. Iepriekš, 2009. gada jūnijā, ES līderi vienojās sniegt Īrijai garantijas šajos jautājumos, kā arī atstāt tai tiesības lemt par noteiktu uzņēmumu nodokļu likmju apmēriem.

Sakarā ar to, ka vienošanās izmaiņu ratifikācijai ir nepieciešams ievērojams laiks, ES līderi nolēma šādu Īrijai sniedzamo garantiju ratifikāciju atlikt līdz Horvātijas iestāšanās ES. Pēc tam, kad jūlijā noslēdzās sarunas par Horvātijas pievienošanos ES, Dublina nosūtīja ES priekšsēdētājam lūgumu par izmaiņu iekļaušanu vienošanās.

Lai protokols tiktu ratificēts, par to ir jānobalso visu ES dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem.

Dublinas vēstulē ES, kurā iekļauts viss protokola projekta teksts, lūgts nodot piedāvājumu Eiropas Padomei un pēc iespējas drīzāk paziņot par to nacionālajiem parlamentiem, lai ES valstis varētu ratificēt protokolu kopā ar vienošanos par Horvātijas pievienošanos ES un tas stātos spēkā līdz 2013. gadam.

Tomēr, neskatoties uz iepriekšēju ES līderu solījumu piekrist šādām izmaiņām, lūgums var izraisīt nopietnus strīdus, ņemot vērā arī to, ka Īrijas zemais nodoklis uzņēmumiem īpašu uzmanību izpelnījies no Francijas un Vācijas puses. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angele Merkele augustā piedāvāja izlīdzināt uzņēmumu nodokļa likmi un ieviest visā ES jaunu finanšu operāciju nodokli.

Kreitones kundze paziņoja, ka Īrijas piedāvātā protokola apstiprināšana būtu atsevišķs jautājums visu to apspriežu laikā, kuras būtu veltītas jautājumiem par nepieciešamību ieviest vienošanās daudz plašākas izmaiņas. Tāpat viņa apstiprināja Dublinas stingro vēlmi saglabāt nodokļu likmju kontroli.

„Pārrunu laikā par Lisabonas vienošanos mēs vēlamies apspriest šajā jautājumā esošās bažas un tādēļ vēlāk, diskusijā laikā par eiro stabilizācijas mēriem un „Eiroplus” paktu, Īrijas valdība stingri ieturēja savu pozīciju,” piebilda Kreitone.

Polijas pārstāvis ES paziņoja, ka Polija ir saņēmusi Īrijas prasību un tā turpinās darbu šajā jautājumā. Tomēr pagaidām ir neskaidrs vai Īrijas protokols tiks apstiprināts līdz ES līderu parakstīs vienošanos par Horvātijas pievienošanās ES, kas plānots decembrī.

Šo rakstu ir sagatavojuši ABLV Corporate Services speciālisti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus. ABLV Corporate Services speciālisti sniedz juridiskās un nodokļu konsultācijas, tai skaitā par starptautisku nodokļu plānošanu, holdinga, tirdzniecības, ieguldījumu un aizsardzības struktūru izveidošanu, nekustamā īpašuma un citu aktīvu iegādi, kā arī konsultācijas par rezidences maiņu vai uzturēšanas atļaujas saņemšanu. Ar detalizētāku informāciju par ABLV Corporate Services pakalpojumiem jūs varat iepazīties pēc adreses http://www.ablv.com/lv/services/advisory

Šī informācija ir sniegta vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāma par komercpiedāvājumu. Vērtējot jebkurus šajā informatīvajā materiālā aprakstītus pakalpojumus, ir nepieciešams saņemt neatkarīga jurista, nodokļu speciālista un/vai auditora atzinumu.

ABLV Corporate Services nedod nekādas garantijas attiecībā uz sniegtās informācija pilnību un aktualitāti. Informācija un secinājumi var tikt mainīti jebkurā brīdī bez brīdinājuma. Šī informācija nevar būt atveidota, kopēta vai piedāvāta trešai personai bez iepriekšējas ABLV Corporate Services piekrišanas. Produktus un pakalpojumus var sniegt ABLV Corporate Services partneri, kas nav saistīti ar ABLV Corporate Services.