Krīzes laikā Spānija atjaunos īpašuma nodokli

2011. gada 27. septembris, 10:00 / / Jurisdikcija: Spānija, Informācijas avots: Financial Times

Spānijas sociālistiskā valdība atdzīvinājusi dedzīgus protestus izraisījušo plānu par īpašuma nodokļa ieviešanu. Nodoklis, pēc partiju līderu apgalvojumiem, tiek virzīts ekonomikas smaguma pārdalei un pārliecības ieviešanai finanšu tirgos par to, ka valsts spēj kontrolēt sava budžeta deficītu. To plānots ieviest ar nākamo gadu.

Novembra vēlēšanu premjerministra kandidāts no sociālistiskās partijas Alfredo Peres-Rubalkaba paziņoja, ka viņš tiecas nodokli attiecināt uz „lielām bagātībām, nevis uz vidējo klasi”.

Rubalkalba, kurš pēc provizoriskiem vērtējumiem zaudēs opozīcijas „Populārai partijai”, vēl piebilda: ”Manas uzvaras gadījumā būs iespējams realizēt programmu par jaunatnes iesaistīšanu darbā”.

Tāpat kā Itālija – vēl viena Vidusjūras ekonomika, kuras riski, pēc investoru viedokļa, saistībā ar valsts obligācijām turpina pieaugt,- arī Spānija jau vairāku nedēļu garumā atrodas pārdomās par īpašuma nodokļa ieviešanas izdevīgumu.

Kādu laiku atpakaļ valdība šo ideju „noraka” uzskatot to par bezmērķīgu, bet šobrīd ir sagaidāms, ka pēc ministru kabinetu sēdes tiks paziņots par šīs idejas atdzimšanu.

Finanšu ministre Elena Salgado pasūdzējās, ka turīgie spāņi, atšķirībā no franču un amerikāņu miljonāriem, nav gatavi maksāt vairāk nodokļos. Tomēr Darba devēju federācijas vadītājs Huans Rossels uz to atbildēja, ka upurus jānes gan tiem, kuri saņem daudz lielākus ieņēmumus, gan visiem pārējiem.

2008. gadā, kad pēdējo gadu tika piemērots īpašuma nodoklis, tas Spānija nesa 2,1 miljards EUR no 1 miljona cilvēku, ieturot 0,2% līdz 2,5% no to deklarētajiem aktīviem. Atbilstoši Rubalkalbas vēlmēm, pēc nodokļa atjaunošanas tas tiks precīzāk piemērots tikai ļoti turīgiem cilvēkiem. Tādējādi nodoklī tiktu iekasēts aptuveni 1 miljards EUR.

Tā ir ļoti simboliska summa, kas līdzīga 0,1% no iekšzemes kopprodukta. Diezin vai šī summa sniegs pārliecību investoriem, kuriem radies satraukums par grieķu parādu iespējamo defoltu un tā ietekmi uz eirozonas valstīm, tai skaitā arī uz Spāniju. Rubalkalba paziņoja, ka Grieķiju ir „jāizolē”, jo tā „inficē” arī citas Eiropas ekonomikas.

Šo rakstu ir sagatavojuši ABLV Corporate Services speciālisti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus. ABLV Corporate Services speciālisti sniedz juridiskās un nodokļu konsultācijas, tai skaitā par starptautisku nodokļu plānošanu, holdinga, tirdzniecības, ieguldījumu un aizsardzības struktūru izveidošanu, nekustamā īpašuma un citu aktīvu iegādi, kā arī konsultācijas par rezidences maiņu vai uzturēšanas atļaujas saņemšanu. Ar detalizētāku informāciju par ABLV Corporate Services pakalpojumiem jūs varat iepazīties pēc adreses http://www.ablv.com/lv/services/advisory

Šī informācija ir sniegta vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāma par komercpiedāvājumu. Vērtējot jebkurus šajā informatīvajā materiālā aprakstītus pakalpojumus, ir nepieciešams saņemt neatkarīga jurista, nodokļu speciālista un/vai auditora atzinumu.

ABLV Corporate Services nedod nekādas garantijas attiecībā uz sniegtās informācija pilnību un aktualitāti. Informācija un secinājumi var tikt mainīti jebkurā brīdī bez brīdinājuma. Šī informācija nevar būt atveidota, kopēta vai piedāvāta trešai personai bez iepriekšējas ABLV Corporate Services piekrišanas. Produktus un pakalpojumus var sniegt ABLV Corporate Services partneri, kas nav saistīti ar ABLV Corporate Services.