Situācija ar parādu krīzi eirozonā pēdējā laikā pasliktinās ar katru dienu. Pēc jūnijā notikušās Grieķijas parādu problēmas pasliktināšanās, jūlijs ir sācies ar strauju Portugāles un Īrijas obligāciju cenu kritumu.
Tā gan bija jau sagaidāma tirgus reakcija, jo Īrija un Portugāle seko pa Grieķijas pēdām, tikai ar zināmu laika nobīdi. Tomēr jūlija sākums iezīmējies arī ar strauju Spānijas un Itālijas vērtspapīru cenu kritumu. Par to, ka spekulanti var uzsākt spēli spāņu vērtspapīru cenu samazināšanai, sāka runāt jau pēc spekulantu „uzvaras” pār Portugāli maijā. Tomēr Itālijas vārds šajā kontekstā uzpeldējis tikai pēdējā laikā. Jūlija pirmās nedēļas laikā Itālijas 10-gadīgie vērtspapīri nokrita vairāk kā par 6% un to ienesīgums uzlēca no 4,5% līdz 5,5%. Līdz šim, 2011. gada pirmo pusgadu šie vērtspapīri pat noslēdza ar nelielu cenu pieaugumu.
Ir grūti pateikt kāpēc tas notiek tieši šobrīd – tirgus kā triku meistars izvelk no cilindra jaunu trusīti, lai sagatavotu jaunu cepeti. Kas attiecas uz Itāliju, tad iemesli uzbrukumam tai jau sen ir pietiekami daudz. 2010. gadu šī valsts noslēdza ar valsts parāda attiecību pret IKP 120% līmenī, kas ir daudz sliktāk kā Īrijai – 96%, Portugālei – 93% un Spānijai – 60%. Parādu krīzes pirmsākumā, 2010. gadā Itālija arī tika minēta problēmvalstu sarakstā un tika pat izveidota atbilstoša abreviatūra PIIGS. Pēc tam gan tā nemanāmi no turienes izslīdēja, samazinot kluba nosaukumu līdz PIGS.
Izveidojušās situācijas bīstamība ir tajā, ka Spānijas parādu 640 miljardi EUR apmērā, un jo īpaši Itālijas parādu 1,8 triljoni EUR apmērā (kas ir 1,5 reizes vairāk kā visu PIGS valstu parāds kopā) aizvietot ar ārpus tirgus finansējumu būs ārkārtīgi sarežģīti. Dēļ tā nāksies vairākkārtīgi palielināt esošo pagaidu palīdzības mehānismu EFSF (European Financial Stability Facility) un EFSM (European Financial Stability Mechanism) apjomus. Ņemot vērā tos tempus, kādā eirozonā un ES tiek pieņemti lēmumi, palīdzība atkal var izrādīties novēlota.
Laiks tirgus „atvēsināšanai”, līdzīgi kā ugunsgrēkā, ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Ja tikko sākušos ugunsgrēku var nodzēst ar spaini ūdens, tad vēlāk būs vajadzīga jau muca, bet, ja nokavē, tad nepietiks arī ar ūdens cisternu.
Patiesībā līdzekļi cīņai ar krīzi ir pietiekami, bet pagaidām tie tiek pielietoti ārkārtīgi neefektīvi. Eiropas valdībām jau sen būtu jāsaprot, ka tirgus tām ir pieteicis karu un pasīva aizsardzība ir ceļš uz zaudējumu. Vajadzētu sniegt tirgum satriecošu prettriecienu. Piemēram, kāpēc gan šobrīd neizpirkt no tirgus grieķu vērtspapīrus ar esošajām cenām, kuras ir tuvu 50% no to vērtības, nevis dot divreiz vairāk naudas Grieķijai parāda 100% dzēšanai? Protams, tas nav gluži „pēc noteikumiem”, bet vai tad arī tirgus šobrīd ievēro spēles noteikumus, iedzenot vienu pēc otras Eiropas valstis krīzes situācijās?
Šādas darbības pavisam noteikti „atvēsinātu” spekulantus, kuri spēlē uz cenu samazināšanos un tas ļautu normalizēt situāciju arī citu problēmvalstu parādu tirgos. Šī ideja jau sen virmo gaisā un pat vairākkārtīgi ir apspriesta Eiropas struktūrās. Tomēr atbilstošu „direktīvu un procedūru” trūkums (varbūt vēl kas) traucē Eiropas birokrātiem pieņemt vajadzīgo lēmumu.
Cita krīzes izeja varētu būt arī pāreja uz visu eirozonas valstu kopēju saistību izlaišana. Idejas būtība ir tajā, ka nacionālie vērtspapīri tiktu nomainīti ar savienības kopējiem, kuri būtu garantēti ar visu savienību valstu kopfondu. Šāda aizņēmuma līdzekļus varētu sadalīt savienības iekšienē ar dažādiem procentiem – „labām” valstīm lētāk, „sliktām” dārgāk. „Starpība” paliktu eirozonas budžetā un nenonāktu tirgus spekulantu rokās.
Tomēr šādai idejai pagaidām pretojas galvenie eirozonas „donori” – Francija un Vācija. Tās uztraucas par to, ka šādā veidā tās uzņemsies papildus eirozonas vājāko valstu saistības.
Tā tas tik tiešām tā ir, bet pasakot „a”, jāsaka arī „b”. Alternatīva tālākai eirozonas ekonomisko un finanšu mehānismu integrācijai var būt tikai tās sabrukums.
Cerēsim, ka „ugunsdzēsēji” beidzot nostrādās daudz operatīvāk un efektīvāk, lai visa Eiropas māja tomēr neaizsviltos zilās liesmās.