Brisele novērtē Tobina nodokļa ieguvumus ES kasei

2011. gada 7. jūlijs, 15:52 / Nozares ziņas / Jurisdikcija: Eiropas Savienība, Informācijas avots: The Financial Times

Eiropas Savienības izpildvara vēlas paplašināt savas ienākumu palielināšanas pilnvaras, tai skaitā arī par visā ES teritorijā darbojošos nodokļu ieviešanu. To plānots iekļaut ES budžetā, kurš tiks apstiprināts nākamnedēļ.

Pēc budžeta veidotāju vārdiem, no Eiropas Komisijas izskatāmajiem variantiem vispievilcīgākais ir nodoklis par finanšu operācijām vai darbībām. Daļa no šī nodokļa nonāktu Briseles kasē.

Lielbritānija, valsts ar savienībā lielāko finanšu pakalpojumu nozari, nemitīgi pretojas tā saucamā „Tobina nodokļa” ieviešanai. Nodoklis ieguvis šādu nosaukumu pateicoties tā izgudrotājam amerikāņu ekonomistam Džeimsam Tobinam.

Tomēr Komisijas pārstāvji paziņojuši, ka tā negrasās atteikties no nodoma patstāvīgi iegūt līdzekļus sākot ar 2014. gadu. Komisijai šādi ienākumi no dalībvalstīm nepieciešami, lai varētu segt savus ikgadējos izdevumus, kuri ir EUR 126 miljardi.

„Komisija izvirzīs priekšlikumu un tas būs diezgan drosmīgs,” teica budžeta komandas dalībnieks Andreas Švarcs, atbildot uz jautājumu par ES finanšu resursu palielināšanu. Viņš gan atteicās sniegt detalizētāku informāciju.

Papildus minētajam nodoklim, kurš attieksies uz finanšu sektoru, ir arī citi varianti, starp kuriem ir nodevu ieviešana par aviobiļetēm un līdzekļiem, kuri iegūti no gāzu izmešu kvotu tirdzniecības.

Komisijas pārstāvji uzsver, ka Komisija neuzstās uz tiešā Eiropas nodokļa ieviešanu un visi šādā veidā iegūtie līdzekļi atbilstoši samazinās arī dalībvalstu iemaksas.

Tomēr jautājuma par pāreju uz pašfinansēšanos solās būt viens no visstrīdīgākajiem jautājumiem saistībā ar budžeta ekonomiju. Pēc diplomātu domām, budžets, pēc pārejas uz pašfinansēšanos, būtiski neatšķiries no līdzšinējiem budžetiem.

Pašfinansēšanās atbalstītāji apgalvo, ka ir liela nepieciešamība pēc ES līdzekļu palielināšanas, lai izlabotu nelabvēlīgo situāciju budžeta veidošanas procesā, kad katra no blokā ietilpstošajām 27 valstīm izgudro veidus kā samazināt savas iemaksas un maksimāli palielināt savus ieguvumus.

Tomēr oponenti turpina šo ideju saukt par „Eiropas nodokli” un saskata tajā vēl vienu valstu suverenitātes pakāpeniskas zaudēšanas faktoru. Vēl viņi šo ideju sauc par viltību, kuras mērķis ir novērts uzmanību no ES izdevumu kontroles veidu apspriešanas. „Ik pa laikam šāds jautājums tiek izvirzīts, bet tas nenotiks,” laikrakstam Financial Times paziņoja Lielbritānijas finanšu ministrs.

Premjerministrs Deivids Kamerons pavēstīja, ka kā savu sūtni ES viņš sūtīs uz Briseli „noturīgu finanšu ministrijas pārstāvi” seru Džonu Kanlifu, kura uzdevums būs mēģināt ierobežot ES budžetu.

ES ilgu laiku nav saņēmusi līdzekļus no nodevas par cukura importu un citu preču ievešanu bloka teritorijā. Lai arī pagājušā gadsimta 80-tajos gados šie līdzekļi veidoja lielu finanšu daļu, šobrīd tie ir tikai mazākā daļa, jo šī nodeva tika atcelta saskaņā ar vienošanos par brīvo tirdzniecību.

Tā rezultātā, aptuveni 70% no šī gada budžeta tiks finansēts no dalībvalstu iemaksām. Ja vēl tiek ņemts vērā nodoklis par pievienoto vērtību, kuru dalībvalstis iekasē un nodod Briselei, šī skaitlis pārsniedz 80%.

Panākt pašfinansēšanās idejas atbalstu būs grūts uzdevums Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barozo. Kā viņa galvenais arguments tiek sagaidīts tas, ka jebkurš jauns finansēšanās avots samazinās iemaksu apjomu, kuru dalībvalstis maksā Briselei.

Šo rakstu ir sagatavojuši ABLV Corporate Services speciālisti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus. ABLV Corporate Services speciālisti sniedz juridiskās un nodokļu konsultācijas, tai skaitā par starptautisku nodokļu plānošanu, holdinga, tirdzniecības, ieguldījumu un aizsardzības struktūru izveidošanu, nekustamā īpašuma un citu aktīvu iegādi, kā arī konsultācijas par rezidences maiņu vai uzturēšanas atļaujas saņemšanu. Ar detalizētāku informāciju par ABLV Corporate Services pakalpojumiem jūs varat iepazīties pēc adreses http://www.ablv.com/lv/services/advisory

Šī informācija ir sniegta vienīgi informatīvos nolūkos un nevar būt uzskatāma par komercpiedāvājumu. Vērtējot jebkurus šajā informatīvajā materiālā aprakstītus pakalpojumus, ir nepieciešams saņemt neatkarīga jurista, nodokļu speciālista un/vai auditora atzinumu.

ABLV Corporate Services nedod nekādas garantijas attiecībā uz sniegtās informācija pilnību un aktualitāti. Informācija un secinājumi var tikt mainīti jebkurā brīdī bez brīdinājuma. Šī informācija nevar būt atveidota, kopēta vai piedāvāta trešai personai bez iepriekšējas ABLV Corporate Services piekrišanas. Produktus un pakalpojumus var sniegt ABLV Corporate Services partneri, kas nav saistīti ar ABLV Corporate Services. Visas autortiesības uz šo materiālu pieder ABLV Corporate Services.