Visas trīs vadošās reitingu aģentūras nesen vēlreiz norādīja uz nopietnu situācijas sarežģīšanos salu valstī saistībā ar Grieķijas parādu krīzes turpināšanos.
Maija beigās Fitch Ratings samazināja Kipras ilgtermiņa reitingu uzreiz par trīs pakāpieniem no AA- līdz A-, nosakot „negatīvu” prognozi. Jau iepriekš, marta beigās, arī S&P samazināja republikas reitingu no A līdz A- ar „negatīvu” prognozi. Bet Moody’s, kurš Kipras reitingu par diviem pakāpieniem no Aa3 (AA-) uz A2 (A) samazināja jau februārī, maijā pārskatīja reitinga „stabilo” prognozi uz „negatīvo”.
Visas aģentūras atzīmē, ka pamata risks Kipras ekonomikai ir pārlieku lielais banku sektors. Turklāt tas ir cieši saistīts ar šobrīd krīzes pārņemto Grieķiju.
Kipras banku sistēmas aktīvi, neskaitot ārvalstu banku filiāles (pamatā Grieķijas), tiek vērtēti 650% apmērā no IKP. Iekļaujot vēl ārvalstu banku filiāles, šis skaitlis sasniedz 925% no IKP (S&P dati). Tas ļoti atgādina ainu divos citos „pasaules finanšu centros” – Īslandē un Īrijā. Pirmās valsts banku aktīvi pirms krīzes tika vērtēti 1000%-1300% apmērā no IKP, bet otrai, pēc dažiem aprēķiniem, tie sasniedza 800% no IKP. Visi ļoti labi atceras to, ko šiem finanšu centriem izdarīja nesenā pasaules finanšu krīze.
Kiprai izdevās šo krīzi pārvarēt diezgan mierīgi, jo banku pamata ieguldījumi – hipotēka Kiprā un grieķu aktīvi (tai skaitā valsts vērtspapīri) neuzrādīja ievērojamu cenu kritumu.
Bet šodien situācija ir strauji mainījusies. Kipras banku nopietnākā problēma ir lielā grieķu aktīvu ekspozīcija – valsts vērtspapīri, Grieķijas banku bundi un kredīti grieķu rezidentiem. Saskaņā ar S&P datiem, šādos aktīvos Kipras bankas ir ieguldījusi 30,5 miljardus EUR jeb 168% no IKP. Tai skaitā Kipras banku ieguldījumi Grieķijas valsts vērtspapīros tiek vērtēti 5,8 miljardi EUR apmērā. Kopā ar Grieķijas banku filiālēm Kiprā ieguldījumi grieķu valsts vērtspapīros sasnieguši jau 14 miljardus EUR. Tas nozīmē to, ka pārskatot at market (tirgus) zaudējumus pēc šīm pozīcijām, zaudējumi būtu mērāmi miljardos. Bet banku grāmatvedības pēc krīzes normatīvie dokumenti ļauj šos zaudējumus „neafišēt”.
Arī situācijas ar Kipras aktīviem nav tā labākā. Saskaņā ar dažu nekustamo īpašumu kompāniju aplēsēm, pēdējo 3 gadu laikā nekustamā īpašuma cenas salā samazinājušās par 20%-25%. Dažos Kipras reģionos īpašuma cenas samazinājušās vēl spēcīgāk, it īpaši kūrortu reģionos, kurus iecienījuši ārvalstu pircēji – Limasola (25%), Larnaka (30%), Famagusta (līdz 40%).
Ir vēl divi papildus riska faktori, kuri piemīt Kipras banku sistēmai un piemita Īslandes un Īrijas banku sistēmām. Pirmais – būtisks dažu lielu banku pārsvars sistēmā. Divu lielāko Kipras banku Bank of Cyprus un Marfin Popular Bank rokās ir 77% Kipras aktīvu un 95% no Grieķijas aktīvu ekspozīcijām (S&P dati). Otrais – banku depozītu bāzē lielākā daļa ir nerezidentu nauda, kura kopumā Kipras banku depozītu bāzē veido vairāk kā 53%.
Ja neizdosies apturēt Grieķijas krīzi un tik tiešām notiks defolts, bankām nāksies fiksēt reālus zaudējumus. Turklāt tādus zaudējumus, kuri ievērojami pārsniedz kapitālu. Tas protams izsauks depozītu aizplūdes vilni un, pirmkārt, tieši ārvalstu. Tālāko scenāriju var izlasīt „vakardienas” ziņās par Īslandi un Īriju. Valstij būs jānāk palīgā banku sistēmai un būs jānacionalizē lielākās bankas. Sekas – milzīgs budžeta deficīts, IKP kritums, SVF un Eiropas Savienības palīdzība uz stingriem nosacījumiem utt.
Nav noslēpums, ka Kipra par „finanšu centru” kļuva pateicoties Krievijas un citu bijušās Savienības republikas klientu apkalpošanai. Tas nozīmē, ka Kipras problēmas var radīt galvas sāpes ne tikai kipriotiem, bet arī noteiktiem pēcpadomju telpas iedzīvotājiem.
Tāpat nav noslēpums, ka arī Latvijas bankas ir tiešās konkurentes Kipras bankām to pašu bijušo PSRS klientu apkalpošanā. Atbilstoši, uzlabojoties situācijai Latvijā un pasliktinoties tai Kiprā, ir iespējama šī biznesa daļas pārskatīšana par labu Latvijas bankām.