Pēc reitingu samazināšanas sērijas un 6. aprīlī ne visai veiksmīgi aizvadītās izsoles, kuras ietvaros tika piedāvāti 12 un 6 mēnešu parāda vērtspapīri (ienesīgums aptuveni 5% robežās), Portugāles valdība tomēr vērsās pie Eiropas Savienības pēc steidzamas finansiālas palīdzības.

Iepriekš Portugāles valdība vairākkārtīgi uzsvēra, ka viņu valstij, atšķirībā no Grieķijas un Īrijas, nav nepieciešama ārējā palīdzība. Ņemot vērā sasniegto aizņēmuma līdzekļu cenu, alternatīva ārējai palīdzībai varēja būt tikai bankrots. Aprīļa sākumā 10-gadīgo Portugāles vērtspapīru ienesīgums pietuvojās līmenim 9% (tuvu Īrijas vērtspapīru līmenim). Valsts parāda €135 miljardi apmēra refinansēšanu ar tādiem procentiem nevarētu atļauties neviens valsts budžets.

Būtu bijis labāk, ja Portugāles valdība būtu vērsusies pēc šīs palīdzības agrāk, lai neļautu spekulantiem izbaudīt „panākuma eiforiju”. Praktiski tirgus piespiež jau trešo eirozonas valsti vērsties pēc ārpus tirgus palīdzības neskatoties uz visiem ES un eirozonas vadības centieniem nepieļaut šāda veida notikumu scenāriju.

Tagad visu tirgus dalībnieku uzmanības centrā būs Spānija. Pagaidām tā ir vienīgā PIGS valsts, kura efektīvi pretojas spiedienam parādu tirgū. Šobrīd 10-gadīgu Spānijas bondu ienesīgums tirgū ir 5,2% (līdzīgu Vācijas vērtspapīru ienesīgums ir 3,4%). Tāds ienesīgums ir diezgan pieņemams.

Protams, spekulantiem šobrīd ir liels vilinājums noorganizēt nopietnu uzbrukumu „pēdējā mohikāņa” bondiem. Ja šis uzbrukums vainagosies ar panākumiem un būs nepieciešamība aizvietot Spānijas €560 miljardi lielo parādu ar Eiropas palīdzības mehānismu, šis mehānisms var vienkārši „iziet no ierindas”. Šādā gadījumā bankroti eirozonā tik tiešām kļūs neizbēgami. Vēl jo vairāk, valsts parādu krīze var pārņemt ne tikai Eiropu, bet pārmesties uz Ameriku un pat Japānu, iedzenot visu pasaules finanšu sistēmu krīzē, kura pēc apjomiem var būt līdzīga 2008. gada krīzei.