Vai iespējams „zelta standarts 2”

2010. gada 24. novembris, 14:47 / Ieguldījumi / Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis

Lielu troksni novembra mēneša sākumā sacēla Pasaules bankas prezidenta Roberta Zellika raksts laikrakstā Financial Times. Rakstā viņš piedāvāja jaunās valūtas sistēmas arhitektūrā izmantot arī zeltu.

Viena no rakstā izklāstītajām idejām bija par to, ka kopš 1971. gadā pieņemtās Jamaikas sistēmas valūtu pasaulē notikušas nopietnas pārmaiņas. Un tās ir salīdzināmas ar tām nobīdēm, kuras noveda pie Bretonvudas sistēmas (pieņemta 1944. gadā) nomaiņu pret Jamaikas.

Tiesa, nekādi kardināli mēri sistēmas izmaiņām rakstā netika piedāvāti. Galvenie priekšlikumi sevī ietvēra Starptautiskā valūtas fonda „kosmētisku remontu” ar Ķīnas juaņas iekļaušanu bāzes rezervju valūtu sarakstā. Kopā ar to tiek piedāvāts sistēmai „piesprādzēt” arī zeltu: „kā tirgus sagaidāmās inflācijas, deflācijas un valūtu kursu rādītāju”.  Šis ir diezgan „miglains” piedāvājums un nezin kāpēc pasaules sabiedrība to interpretēja kā piedāvājumu atgriezties pie zelta standarta. Protams, visvairāk tas satrauca tos, kuri turpina uzskatīt zeltu par „neoficiālu” pasaules naudu.

Tomēr ar pārēju 70-tajos gados uz Jamaikas valūtas sistēmu, pasaule pilnībā ir atteikusies no zelta kā naudas ekvivalenta. Nacionālās centrālās bankas, kurām bija kolosāli zelta krājumi „zelta standarta” laikos, ar pāreju uz mūsdienu valūtas sistēmu aktīvi šos krājumus pārdod. Šobrīd jau aptuveni 90% no fiziskā zelta apjoma atrodas iedzīvotāju un dažādu, fiziskā zeltā investējošu fondu rokās. Turklāt zelta cena šobrīd veidojas ārkārtīgi spekulatīvā tirgū un tā cena jau sen neatbilst zelta fundamentālajām attiecībām pret nacionālajām valūtām.  

Mūsuprāt, pāreja uz jaunu valūtas sistēmu jau sen ir nobriedusi. Esošā sistēma, kur spekulanti provocē iespaidīgas kursu svārstības, bet rezerves valūtas emisija var notikt nacionālās interesēs, ignorējot pārējās pasaules daļas intereses, ir sevi diskreditējusi.

Bet ņemot vērā pasaules finanšu-ekonomikas sistēmas attīstības loģiku, atgriešanās pie zelta vai citas „dabiskas” naudas nav iespējama.

Jaunajā sistēmā pasaulei ir nepieciešami mehānismi, kuri ierobežo spekulācijas valūtu tirgū, ar mērķi pietuvināt valūtu kursus to fundamentālām attiecībām.

Tāpat vajadzīga jauna „vispasaules” emisijas nauda ar stingru starptautisku kontroli pār to.

Tomēr, ņemot vērā plosošās pretrunas valūtu pasaulē, pārskatāmā nākotnē sagaidīt tādu sistēmu un valūtu nav iespējams.

Šis raksts ir paredzēts izmantošanai tikai informatīvos nolūkos un nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu rekomendāciju, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju.

Raksta autors ir IPAS „AB.LV Asset Management” (jur. adrese: Elizabetes ielā 23, Rīgā). Šajā rakstā norādītā informācija iegūta no avotiem, kas finanšu tirgos tiek uzskatīti par uzticamiem, tomēr IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par iegūtās un sniegtās informācijas precizitāti un pilnību. IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par jebkuru personu zaudējumiem, kas radušies izmantojot šos rakstus savu ieguldījumu veikšanai.

Raksta autors nepaziņos par rakstā atspoguļotās situācijas un viedokļa izmaiņām.

Rakstā minētie emitenti nav iepazīstināti ar raksta saturu.

Informācija par riskiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu darījumiem, atrodas šeit.