Nesenā pasaules krīze un dinamika, kā dažādas valstis no tās izgāja, uzskatāmi parādīja to, cik ļoti svarīgs ir valstu eksporta potenciāls mūsdienu pasaulē ar izteiktu darba dalīšanu. Ja runājam par Latviju, tad nozīmīgu ieguldījumu eksporta potenciālā sniedz arī banku sektors.
Satricinājumi, kurus nesenajā pasaules finanšu ekonomiskajā krīzē pārdzīvoja Latvija, bija saistīti arī ar hroniski augsto maksājumu bilances deficītu. Citiem vārdiem, krīzi padarīja dziļāku katastrofiska eksporta atpalicība no importa. Šī nelīdzsvarotība pievērsa starptautisko spekulantu uzmanību, kuri centās izmantot šo situāciju spēlei uz lata devalvāciju. Tikai ārkārtas palīdzība no Eiropas Savienības un SVF pasargāja mūsu valūtu no sabrukuma.
Tieši tāpēc valdība šodien tik aktīvi iestājas par eksportējošo kompāniju stimulēšanu.
Tradicionāli par Latvijas eksporta nozarēm tiek uzskatītas meža izstrāde un kokapstrāde, lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība.
Tomēr arī Latvijas banku sektors, apkalpojot nerezidentus, sniedz ievērojumu ieguldījumu eksporta operācijās. Faktiski tas ir pakalpojumu sniegšanas eksports.
Saskaņā ar starptautiskās auditoru kompānijas KPMG veikto pētījumu, apkalpojot nerezidentus, kopējais Latvijas banku tiešais ieguldījums Latvijas IKP 2008. gadā bija 1,4% apmērā. Ja vēl ievērotu visus ar šo biznesu saistītos netiešos efektus, tad, saskaņā ar šo pašu pētījumu, ieguldījumus būtu 3,6% no IKP (5,3% 2007. gadā).
Tradicionāli nerezidentu noguldījumi veido ievērojamu daļu no Latvijas banku piesaistītājiem depozītiem, un tie nemitīgi auga līdz 2008. gadam (skatīt att.). Ja salīdzinām visu trīs Baltijas valstu rādītājus, tad, saskaņā ar KPMG datiem, 2008. gada beigās 71% no visiem nerezidentu noguldījumiem atradās tieši Latvijas bankās.
Tas liecina, ka faktiski Latvija ir pārvērtusies par reģionālu finanšu centru, kura apkalpo lielāku skaitu ārzemnieku, pārsvarā - no Krievijas un NVS valstīm. Tomēr dažu finansistu un politiķu sapņi par Latviju kā pasaules mēroga finanšu centru tā arī nepiepildījās. Varbūt tā arī bija labāk. Islande, kura šajā sacensībā ievērojami apsteidza Latviju, krīzes periodā acumirklī bankrotēja. Un problēmas, kuras šodien pārcieš šī valsts, ir krietni nopietnākas nekā Latvijā.
Uz pasaules krīzes un Parex bankas problēmu fona, 2008. gadā un 2009. gada pirmajā pusgadā, pirmo reizi vairāku gadu periodā, tika konstatēta būtiska nerezidentu līdzekļu aizplūšana no Latvijas bankām. Tomēr KPMG pētījuma autora pieņēmums, ka šāda tendence turpināsies arī 2010. gadā, par laimi, nepiepildījās. Šogad Latvijas bankās ir vērojams straujš nerezidentu depozītu pieaugums. Jūnija beigās to apjoms bija 3,94 miljardi latu, kas pārsniedz 2008. gada rādītāju.
Iespējams, ka daļa nerezidentu naudas atgriezās Latvijas banku sistēmā no mūsu ievērojamākā konkurenta – Kipras banku sistēmas, kurp tā aktīvi pārvietojās pašā krīzes degpunktā.
Savukārt 2010. gada sākumā, kad radās problēmas ar Grieķijas parādiem, nopietnu satricinājumu izjuta tieši Kipras bankas, kuras gan ar kapitālu, gan ar aktīviem ir saistītas ar Grieķiju. Turklāt, Grieķijas krīze parādīja, ka Latvija nebūt nav pati „sliktākā” valsts Eiropas Savienībā.
Tā vai citādi, bet nerezidentu depozītu bāzes pieaugums Latvijas banku sistēmā liecina par sniegto pakalpojumu kvalitāti, kas salīdzināms ar rietumu bankām.
Šie panākumi ir ļoti nozīmīgi starptautiskās darba dalīšanas kontekstā, jo šodien neviens brīvprātīgi neatdos savus tirgus ārzemju kompānijām, un tos var iegūt tikai nopietnā konkurences cīņā.
Tādēļ valsts atbalsts banku sistēmai nepieciešams ne tikai stabilitātes nodrošināšanai esošajās ekonomiskajās norisēs. Bankas arī turpmāk dos valūtas ieņēmumus, kas ir tik nepieciešami valstij, tai skaitā, arī ārējo parādu dzēšanai.
Source: FKTK, KPMG
Att. Latvijas banku sistēmas depozītu struktūra 2000-2008.