Grieķija kā Eirozonas un pasaules iekārtas problēmu spogulis

2010. gada 13. maijs, 11:19 / Ieguldījumi / Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., AB.LV grupas galvenais analītiķis

Pēdējos mēnešos izcēlusies krīze saistībā ar Grieķijas parādiem spilgti izgaismojusi Eiropas Savienības privātās un visas mūsdienu finanšu-ekonomiskās sistēmas kopējās problēmas.

Privātās: Izrādījās, ka ar lielu darbu un milzu pompu radītajām Eiropas Savienības un Eirozonas struktūrām piemīt ļoti daudz nopietnu nepilnību. Pat pēc vienotas valūtas izveidošanas savienības valstu ekonomikas ir tālu no integrācijas un tās veido ārkārtīgi daudzkrāsainu kompāniju. Pie tam, izveidojot šīs struktūras, nebija pat izdomāti ārkārtas palīdzības mehānismi problēmu rašanās gadījumā. Un šodienas grūtajā brīdī Grieķija ir gandrīz tikpat neaizsargāta pret tirgu, kā pirms iestāšanās šajās cienījamās organizācijās.

Tas liecina par nopietnām problēmām savienībā un iespējamu zaudējumu konkurences sacensībās ar lielākajām unitārajām ekonomikām – Amerika, Japāna un Ķīna. Pats zaudējums pavilktu zem jautājuma zīmes esošās savienības nākotnes perspektīvas (tieši zaudējums ekonomiskās sacensībās noveda pie sabrukuma daudz stingrāku struktūru - Padomju Savienību).

Kopējās: Globalizācijas radītie gigantiskie finanšu tirgi šodien ir pārvērtušies „ļaunā monstrā”, kurš spējīgs nopietni iedragāt ekonomisko stabilitāti. Lai arī šie tirgi tika radīti ekonomiskās izaugsmes stimulācijai, izskatās, ka šodien šī funkcija vairs nav galvenā. Daudzi finanšu tirgi praktiski ir pārvērtušies „Lielajā spēlē”, kur galvenā funkcija ir spekulantu dzīšanās pēc peļņas. Kā spilgts piemērs tam ir pavisam nesen noslēgusies pasaules finanšu krīze, kura sākās ar Amerikas nekustamā īpašuma „burbuļa” pārplīšanu. Kā arī esošā situācija ar Grieķiju, kad uz ekonomisko problēmu fona spekulācijas uz cenu samazināšanos parāda vērtspapīru tirgū gandrīz noveda aizņēmēju pie bankrota stāvokļa. Paralēli arī tika organizēta spēcīga spēle uz vienotās valūtas vērtības samazināšanos, kas izsauca asi negatīvu reakciju no Eirozonas vadības puses.

Šoreiz Grieķiju no bankrota izdevās glābt. Aizvadītajā nedēļas nogalē (9. maijā) radītais mehānisms problemātisko Eirozonas biedru atbalstīšanai  750 miljardi eiro vērtībā ļaus atviegloti uzelpot arī cietiem Eirozonas atkritējiem.

Grieķijas 10-gadīgās valsts parādzīmes, kuras aprīlī un maija pirmajās dienās zaudēja 40% (!) sava svara, jau 10. un 11. maijā atguva lielāko daļu tās krituma (skatīt zīm.1.). Bet šo vērtspapīru ienesīgums nokrita līdz 8%, kas vēl maija sākumā bija 15% apmērā.

Tomēr šī glābšana atkal tika panākta ar ļoti dārgu cenu. Tirgus, bez šaubām, ir stihija un šeit, kā nekur citur, ir svarīgs palīdzības mēru savlaicīgums. Kā ugunsgrēkā, kuru sākumā iespējams nodzēst ar spaini ūdens, nedaudz pavilcinoties jau ar mucu, bet pēc kāda laika to var nodzēst tikai ar cisternu. Bet ja vēl ir nepieciešams saskaņot kur un kā ņemsim ūdeni, tad var arī nepagūt.

Kas attiecās uz palīdzību vienotai valūtai, tad šeit viss nav tik viennozīmīgi. Šajā, vislielākajā tirgū (ar dienas apgrozījumu 3 triljoni eiro apmērā) pat visu 750 miljardu eiro novirzīšana eiro iepirkšanai var neapturēt spekulācijas. Ja paskatāmies eiro/dolārs grafikā, tad var redzēt, ka tirgus reakcija nebija tik pozitīva kā Eirozonas valstu parādu tirgū (skatīt zīm.2.).

Tomēr, mūsuprāt, Grieķija nebija cēlonis, bet gan ērts iemesls, lai organizētu kārtējo eiro vērtības samazināšanas vilni. Diezin vai tirgus ir pārstājis ticēt šīs valūtas drošumam. Katrā gadījumā, pēc „Hamburgas rēķina”, amerikāņu dolārs nav labākā alternatīva. Pieļauju, ka drīzumā var sagaidīt spekulācijas pretējā virzienā, lai atņemtu naudu tiem spēlētajiem, kuri noticējuši eiro vājumam.

Atbilstoši mūsu prognoze eiro/dolāra tirgum paliek nemainīga. Šajā tirgū valda daudzgadīgs trends dolāra vērtības pieaugumam. Bet paritātes sasniegšanu (1EUR=1USD) var sagaidīt ne ātrāk kā 2011. gada beigās – 2012. gada sākumā.

Tā gan atšķiras no šobrīd tirgū vairākkārt izskanējušajām prognozēm par minētā līmeņa sasniegšanu jau esošajā gadā.


Source Reuters

Zīm.1. Cenu kustības dinamika Grieķijas 10-gadīgajām obligācijām.



Source Reuters

Zīm.2. Eiro cenas pret dolāru kustības dinamika.

Šis raksts ir paredzēts izmantošanai tikai informatīvos nolūkos un nevar tikt uzskatīts par ieguldījumu rekomendāciju, ieguldījumu pētījumu vai ieguldījumu konsultāciju.

Raksta autors ir IPAS „AB.LV Asset Management” (jur. adrese: Elizabetes ielā 23, Rīgā). Šajā rakstā norādītā informācija iegūta no avotiem, kas finanšu tirgos tiek uzskatīti par uzticamiem, tomēr IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par iegūtās un sniegtās informācijas precizitāti un pilnību. IPAS „AB.LV Asset Management” neuzņemas atbildību par jebkuru personu zaudējumiem, kas radušies izmantojot šos rakstus savu ieguldījumu veikšanai.

Raksta autors nepaziņos par rakstā atspoguļotās situācijas un viedokļa izmaiņām.

Rakstā minētie emitenti nav iepazīstināti ar raksta saturu.

Informācija par riskiem, kas ir saistīti ar ieguldījumu darījumiem, atrodas šeit.