Pasaules finanšu krīze novembrī

Var konstatēt, ka pagājušajā mēnesī, atšķirībā no septembra un oktobra, bija vērojama zināma pasaules finanšu situācijas pasliktināšanās tempu palēnināšanās. Runājot fizikas valodā, “procesa paātrinājums bija negatīvs” un sistēmas noslīdēšana haosā vairs nebija tik strauja, bet, diemžēl, šis process turpinājās.

Par vienu no novembra pozitīvajām ziņām kļuva tas, ka līdzekļu norakstīšana pasaules banku sistēmā būtiski samazinājās. Tas bija tikai ap $6 miljardiem pretim $64 miljardiem oktobrī (Bloomberg dati). Tiesa gan, tas pats avots ir arī pārskatījis iepriekšējos ceturkšņos norakstītus apjomus, tos palielinot. Tagad kopējais banku sistēmā krīzes laikā norakstītais apjoms tiek novērtēts nevis kā $700 miljardi, bet $970 miljardi ($70 miljardi bija norakstīti 2008. g. 4. ceturksnī, $240 miljardi — 2008. g. 3. ceturksnī, $163 miljardi — 2008. g. 2. ceturksnī, $217 miljardi — 2008. g. 1. ceturksnī un 213 miljardi — 2007. g. 4. ceturksnī).

Ir grūtāk aprēķināt kopējus visas pasaules ekonomiskas sistēmas zaudējumus, ko izraisīja esoša finanšu krīze. Šeit vērtējumi svārstās no $1,5 triljoniem līdz $5 triljoniem.

Pagājušais mēnesis vēlreiz apstiprināja, ka Amerika ir cietusi no esošas krīzes visvairāk par citām valstīm. Novembrī, tāpat kā oktobrī, gandrīz visi banku sistēmā norakstītie līdzekļi pienācās uz Amerikas bankām. Turklāt, novembrī Amerikā ir bankrotējušas vēl divas lielas bankas un kopējais bankrotējošo banku skaits kopš krīzes sākuma šeit ir sasniedzis 19. Bet par vissliktāko Amerikas ziņu novembrī kļuva tas fakts, ka var bankrotēt otrā lielāka nacionāla banka Citigroup. ASV finanšu varas iestādes bija spiestas steidzami sniegt bankai palīdzību uz kopējo summu pāri par $300 miljardiem.

Pēc steidzama finanšu atbalsta $25 miljardu apmērā pie Amerikas varas iestādēm novembrī vērsās arī trīs Amerikas lielākie automobiļu ražošanas uzņēmumi General Motors, Ford un Chrysler. Vairākus miljardus vērti zaudējumi līdz ar neiespējamību refinansēt savus parādus finanšu krīzes apstākļos uzņēmumus noveda uz bankrotēšanas sliekšņa. Jautājums par palīdzības sniegšanu tagad tiek apspriests Amerikas varas koridoros. Dilemma ir tāda, ka, no vienas puses, uzņēmumi jau sen zaudē savu konkurētspēju, bet no citas puses, ar šo biznesu saistītajās struktūras ir nodarbināti ap 4 miljoniem amerikāņu.

Monetāro un valsts varu rīcība

Pasaules monetāras un politiskās varas novembrī turpināja pielikt milzīgas pūles, lai pasaules finanšu sistēmu uzturētu “virs ūdens”.

Kā arī bija gaidīts, sekojot likmju samazināšanai ASV oktobrī, novembra sākumā refinansēšanas likmes samazināja arī Eirozonas, Zviedrijas, Šveices un Anglijas centrālās bankas. Turklāt, Anglijas Banka negaidīti samazināja likmi uzreiz par 1,5% līdz 3%, “pārspējot” ECB, kas to ir samazinājis tikai līdz 3,25% (Amerikas FRS likme tagad ir ap 1%).

Novembrī, tāpat kā oktobrī, vadošo pasaules lielvalstu centrālās bankas turpināja ieplūdināt savās starpbanku sistēmās simtiem miljardus dolāru. Tie pasākumi palīdzēja būtiski paplašināt kreditēšanas bāzi, kura bija krasi sašaurinājusies uz tā fona, ka komercbankas zaudēja uzticību viena otrai.

Pagājušajā mēnesī turpināja pilnā mērā darboties arī oktobrī pieņemtais banku sistēmas glābšanas plāns, kurš paredzēja valsts kapitāla līdzdalību problemātiskajās bankās. Jauna vispasaules līdzekļu iepludināšana banku kapitālā oktobrī un novembrī sastādīja $422 miljardus, bet kapitāla zaudējumi šajos mēnešos bija tikai $70 miljardi. Salīdzinājumam, banku rekapitalizācija par visu pagājušo ceturksni sastādīja tikai $96 miljardus, līdz ar kapitāla zaudējumiem $240 miljardu apmērā. Tā rezultātā, kopš krīzes sākuma pasaules banku sistēmā jaunpiesaistītais kapitāls sasniedza $870 miljardus, bet kopējie zaudējumi bija $970 miljardi (Bloomberg dati).

Tādējādi, var cerēt, ka pasaules banku sistēma jau ir izgājusi krīzes zemāko punktu un tai vairs nedraud pilnīga sabrukšana.

  
Savu ieguldījumu cīņā ar krīzi “iespēju robežās” turpināja veikt arī starptautiskas finanšu organizācijas, t. i. Pasaules Banka un SVF. Pirmā no tām novembrī ir pieņēmusi jaunu programmu, kas paredz $100 miljardu piešķiršanu attīstības valstīm cīņai ar finanšu krīzes sekām.

Savukārt, SVF ir pilnīgi apstiprinājis plānus piešķirt kredītus Ukrainai, Ungārijai, Baltkrievijai, Islandei, Serbijai un Pakistānai. Paralēli tam turpināja palielināties ari rinda no valstīm, kas vēršas pēc palīdzības pie SVF. Tā rezultātā pats fonds bija spiests novembrī griezties pie pasaules lielvalstīm ar lūgumu par papildu finansējumu $100 apmērā. Japānas valdība jau ir apsolījusi šiem mērķiem piešķirt līdz 100% no nepieciešamas summas. Arī Krievija ir gatava piedalīties šajā procesā, bet tikai ar pieticīgu summu $1 miljarda apmērā.

Par cīņas ar finanšu krīzi kulminācijas punktu bija jākļūst mēneša vidū Vašingtonā notikušajam G20 valstu vadītāju sammitam. Tomēr šī tikšanas neieviesa pilnu skaidrību par to, kā ir jācīnās ar esošo krīzi. Neskatoties uz to, ka tikšanas laikā tiešam bija apstiprināta virkne konkrēto saskaņoto pasākumu cīņai ar krīzi, tā pamata formulējumi ir diezgan neskaidri.

Pēc visa spriežot, pasaules elitei vēl joprojām nav skaidrs priekšstats par to, kā iziet no esošas situācijas un kā “pārbūvēt” pasaules finanšu arhitektūru. Var konstatēt, ka cerības par šī tikšanas kļūšanu par jauna Bretonvudsa sākumu nav attaisnojušas.

Tajā paša laikā novembrī kļuva pilnīgi skaidrs, ka bez finanšu problēmām pasaule jau ir saskārusies ar nopietnām ekonomiskām problēmām. Eirozonā un Japānā bija novērota recesija (divus ceturkšņus pēc kārtas IKP bija negatīvs), bet Amerikas IKP kritums 2008. gada 3. ceturksnī pārskatīšanas rezultātā bija mainīts no 0,3% uz 0,5%. Ir skaidrs, ka pie esošas finanšu krīzes recesija var ieilgt. Tāpēc bez pasākumiem stabilitātes uzturēšanai finanšu tirgos gandrīz vai visās vadošajās valstīs novembrī bija steidzamā kārtā pieņemtas lielas paketes ekonomikas stimulēšanai. ASV ir gatava šiem mērķiem novirzīt līdz pat $100 miljardiem no Polsona plāna $700 miljardiem. Eiropas Savienība ekonomikas stimulēšanai piedāvāja savu plānu 200 miljardu eiro vērtībā. Ķīna ir apstiprinājusi ekonomikas stimulēšanas programmu līdz 2010. gadam $590 miljardu apmērā. Atsevišķi plāni par lielo līdzekļu ieplūdināšanu ekonomikā bija pieņemti arī Anglijā, Eirozonas vadošajās valstīs un Krievijā. Pārsvarā šie plāni paredz nodokļu samazināšanu un patērētāju kreditēšanas stimulēšanu. Dažās valstīs tiek plānots paralēli palielināt nodokļus iedzīvotājiem ar augsto ienākumu līmeni.

Citiem vārdiem runājot, visi pasākumi, ko tagad veic pasaules monetāras un politiskas varas, var tikai uzslavēt. Tomēr paliek viens “mazsvarīgs” jautājums: kur dabūt naudu visiem šiem grandioziem plāniem? Tādu “drošības spilvenu”, kā Ķīnai un Krievijai, vadošajām ekonomikas lielvalstīm nav. Tās visas jau sen ir parādos “līdz ausīm”. Un arī turpmāka parāda palielināšana, izmantojot līdzekļu piesaistīšanu brīvajā tirgū, finanšu krīzes laikā izskatās visai problemātiska. Līdzekļu vienkārši nav tik daudz, lai ar tiem pietiktu visiem. Un tad paliks tikai viena izeja — palaist naudas iespiedmašīnas ar lielāku jaudu, kaut arī tagad “atsevišķajās valstīs” tās darbojas tuvu kritiskam līmenim.

Bet cik dārga būs tā nauda? Un vai nebūs tā, ka tas paātrinās mūsu pasaules finanšu sistēmas pilnīgu sabrukšanu, ko mēs tik cenšamies novērst?

Makroekonomiskā situācija

Novembrī nopublicētie makroekonomiskie dati apliecināja pasaules vadošo attīstīto ekonomiku noslīdēšanu recesijā. Eiropas ekonomiku rezultāti par 2008. gada 3. ceturksni parādīja IKP ceturkšņa kritumu Anglijā, Eirozonā un Japānā par 0,5%, 0,2% un 0,2% attiecīgi. Turklāt, Eirozonā un Japānā tas bija jau otrais ceturksnis pēc kārtas, kad kopprodukts bija kritis (Anglijai bija nulles pieaugums 2008. gada 2. ceturksnī), kas liecina par recesiju, saskaņā ar tās visvairāk izplatīto definīciju. Publicētie precizēti Amerikas dati parādīja IKP kritumu 2008. gada 3. ceturksnī par 0,5%, nevis 0,3%, kā bija pasludināts oktobrī. Tomēr Amerikai tas ir tikai pirmais “negatīvais” ceturksnis šogad.

Vairākums citu publicētu ekonomikas indikatoru liecināja par to, ka arī tekošajā 4. ceturksnī situācija vadošām ekonomikām turpināja pasliktināties.

Mazumtirdzniecība Amerikā oktobrī krita par 2,8%, kas ir rekordliels kritums visā rādītāja aprēķināšanas vēsturē, kas sākas 1992. gadā. Turklāt, mazumtirdzniecības kopējais apjoms turpināja samazināties jau ceturto mēnesi pēc kārtas, kas arī nav bijis kopš 1992. gada. Pasūtījumu apjoms ilgstošas izmantošanas precēm ASV 2008. gada oktobrī samazinājās par 6,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kas ir maksimums kopš 2006. gada oktobra.

Bezdarba līmenis Amerikā oktobrī ir pieaudzis līdz 6,5% — vislielākais rādītājs pēdējo 14 gadu laikā. Turklāt Nonfarm payrolls (ekonomikā nodarbināto cilvēku skaits, neieskaitot lauksaimniecības sektoru), kas ir labs nākotnes bezdarba indikators, oktobrī ir kritis vēl par 240 tūkstošiem. Bet septembra dati bija pārskatīti no -159 tūkstošiem uz -284 tūkstošiem. Tik lielu samazinājumu ražošanas sektorā un pakalpojumu sektorā Amerika nav piedzīvojusi kopš iepriekšējas 2001. gada recesijas (sk. grafiku). Tas liecina par to, ka bezdarba pieaugums turpināsies.

Arī Eiropā novembrī bija publicēti ne mazāk negatīvi dati. Piemēram, ekonomiskas aktivitātes indekss Eirozonā 2008. gada novembrī, pēc iepriekšējiem datiem, ir samazinājies līdz 39,7 punktiem no 43,6 punktiem oktobrī. Tekoša indeksa vērtība ir kļuvusi par minimālo visā indeksa izskaitļošanas vēsturē.

Eirozonas investoru pārliecības indekss novembrī ir arī samazinājies līdz vēsturiskam minimumam -36,4 punkti no -27,8 punktiem mēnesi iepriekš.

Jauno automobiļu pārdošanas apjomi Eiropā oktobrī krita par 14,5% salīdzinājumā ar iepriekšēja gada oktobri. Atgādināsim, ka septembrī kritums sastādīja 8,2%, bet vislielākais kritums šogad bija augustā - 15,7%.

Negatīvais vadošo ekonomiku stāvoklis nevarēja neietekmēt arī attīstības pasauli. Krass rūpniecības pasūtījumu apjoma samazināšana novembrī ir novērota “pasaules kalvē” – Ķīnā. Bet pasaules tēraudlietuves rūpniecībā ir novērota ražošanas apjomu samazināšana oktobrī par 12%, un salīdzināms kritums ir gaidāms pēc novembra rezultātiem.

Tajā pašā laikā gan Amerikā, gan Eiropā turpinājās inflācijas spiediena mazināšanas process. Patērētāju cenu indekss ASV oktobrī ir strauji kritis līdz 3,7% no 4,9% septembrī. Analoģiskais Eirozonas indekss oktobrī ir samazinājies līdz 3,2% pretim 3,6% septembrī, bet saskaņā ar iepriekšējiem datiem (kas tiek tradicionāli publicēti vēl pirms tekoša mēneša beigām), novembrī indekss var nokristies līdz 2,1% līmenim (sk. grafikus).

source Reuters

Zīm. 1. Nonfarm payrolls indikatora kustības dinamikas grafiks.

Zīm. 2. ASV bezdarba līmeņa kustības dinamikas grafiks.

source Reuters

Zīm. 3. ASV patērētāju cenu indeksa kustības dinamikas grafiks.

source Reuters

Zīm. 4. Eirozonas patērētāju cenu indeksa kustības dinamikas grafiks.

Akciju tirgus

Novembris pasaules akciju tirgū noritēja daudz mierīgāk nekā oktobris un nebija bagāts ar dramatiskām kustībām (sk. DJI grafiku). Tomēr saglabājas augsts tirgus svārstīgums, un indeksu spēcīgie kritumi un būtiska izaugsme sekoja viens otram. Kopumā tirgū dominēja negatīvs “sentiment”. Tirgus dalībniekus neiedvesmoja arī G20 tikšanas rezultāti, pēc kuras vairākums pasaules indeksu sasniedza jaunas minimālas vērtības daudzu gadu garumā. Tomēr pēdējā novembra dekādē tirgū valdīja vairāk pozitīvas tendences un fondu indeksiem izdevās kompensēt lielo daļu no saviem iepriekšējiem zaudējumiem. Rezultātā, indeksu kritums novembrī nebija tik būtisks, kā pirmajos divos rudens mēnešos (sk. tabulu). Bet dažiem indeksiem, tai skaitā Ķīnas SSEC un Ukrainas PFTS, izdevās noslēgt mēnesi ar pamatīgu pieaugumu par 8% un 15%. Kaut arī tā pieauguma noslēpums lielā mērā ir izskaidrojams ar iepriekšējo spēcīgo cenu kritumu šajos tirgos.

source Reuters

Zīm. 5. DJI indeksa kustības dinamikas grafiks oktobrī-novembrī.

Kopumā mēs saglabājam savu viedokli par pasaules akciju tirgu, ko izteicam pirms mēneša.

Kaut cenas vairākumā nacionālo tirgū ir ļoti zemos līmeņos (kas pēc Krievijas premjera Putina vārdiem ir “kroplīga un netaisnīga parādība”), nav vērts gaidīt, ka tirgū sāksies stabils cenu pieaugums, kamēr pasaules sistēma nav izgājusi no finanšu krīzes.

Mūsu ilgtermiņa prognoze arī paliek nemainīga. Ja šī krīze nesagraus pasaules finanšu sistēmu, kritumam noteikti sekos cenu pieaugums. Galvenais, lai uz to brīdi ir brīvie naudas līdzekļi, kurus var novirzīt šajā tirgū.

Teorētiski, investoriem, kuri ir gatavi uzņemties vairāk riska, mēs varētu piedāvāt daļēji ienākt tirgū jau pie esošiem līmeņiem. Piemēram, ņemot vērā veikto pasaules banku sistēmas rekapitalizāciju, bankrotu varbūtība sektorā ir būtiski samazinājusies. Līdz ar to portfelim, kas ir šodien izveidots no sistēmu veidošu banku akcijām, kuru cena ir ievērojami kritusi, ir spēcīgs izaugsmes potenciāls un salīdzinoši neliels cenu krituma potenciāls.

source Reuters, AizkrauklesBanka

Tabula 1. Dažu pasaules fondu indeksu ienesīguma rādītāji

Obligāciju tirgus

Pagājušais mēnesis pasaules obligāciju tirgū iezīmējas ar augsti attīstīto valstu valsts obligāciju cenu pieaugumu, saglabājoties ļoti uztraucošai situācijai ar attīstības valstu korporatīviem parādiem.

10-gadu treasuries sasniedza ienesīguma 50-minimumu, kas nolaidās zemāk par 3%. 30-gadu vērtspapīru ienesīgums nokrita līdz 3,5%.

Cenu mēneša pieaugums šiem vērtspapīriem sastādīja 7% un 17% attiecīgi.

Vācijas garo obligāciju ienesīgums arī sasniedza jaunus vairāku gadu minimumus.

Turklāt attīstības tirgus valsts parādu indeksa EMBI+ spreds novembrī ir pieaudzis līdz 718 punktiem no 630 punktiem oktobra beigās.

Joprojām vairāk negatīva palika situācija attīstības valstu sektorā un īpaši korporatīvo parādu sektorā.

Kaut arī attiecīgais CEMBI indekss novembrī ir sašaurinājis savu spredu līdz 1005 punktiem no 1012 punktiem mēnesi iepriekš, cenas šajā tirgū paliek kritiski zemos līmeņos, bet ienesīguma rādītāji joprojām ir ļoti augsti.

Šodien attīstības valstu “drošu” korporatīvo obligāciju ienesīgums ir ap 15%, “mazāk drošām” — no 20% līdz 30%. Bet otra ešelona obligācijām tas ir ap 40%-50%.

Tādi līmeņi joprojām neļauj biznesam refinansēt savus parādus tirgū.

source Reuters

Zīm. 6. 30-gadu treasuries cenas ienesīguma kustības dinamikas grafiks.

Valūtu tirgus

Novembrī turpinājās spiediens uz attīstības valstu valūtu konvertācijas kursiem, līdz ar investoru aiziešanu no attīstības finanšu tirgiem.

Visvairāk ir zaudējusi Ukrainas grivna, kas novembrī ir kļuvusi lētāka gandrīz par 28%.

Islandes krona, kas vairs nav konvertējama valūta, mēneša laikā iekšējās izsolēs nokrita par 18%.

Šodien Islande, ko ANO 2007. gadā atzina par “labāko valsti dzīvei”, joprojām paliek uz bankrotēšanas sliekšņa.

Brazīlijas reāls arī turpināja savu kritumu pret dolāru, mēneša laikā zaudējot vēl gandrīz 7% no savas vērtības.

Daudzām attīstības valstīm, kas savas valūtas uztur centrālo banku koridoros, kā piemēram rublis vai lats, novembris pagāja uz centrālo banku zelta un valūtas rezervju pamatīga krituma fona. Pēdējo divu mēnešu laikā Krievijas un Latvijas centrālās bankas iztērēja ap 20% no savām zelta un valūtu rezervēm nacionālo valūtu atbalstīšanai.

source Reuters

Zīm. 7. Ukrainas grivnas pret dolāru kustības dinamikas grafiks.

Novembrī piebremzējas dolāra pieaugums pret tā galveno konkurentu eiro un šī pāra konvertācijas cena slēdza gandrīz nullē. Tomēr dolārs turpināja augt pret Anglijas mārciņu un Šveices franku, palielinot savu vērtību pret tām valūtām par 4%. No sava šajā gadā sasniegta globāla minimuma līmeņiem dolārs visvairāk ir pieaudzis pret mārciņu — ap 27%. Dolāra pieaugums pret eiro un Šveices franku no minimuma līmeņiem sastāda ap 22% un 24%. Tajā pašā laikā novembrī dolārs turpināja kristies pret jenu, zaudējot vēl 3% no savas vērtības konvertācijā pret Japānas valūtu. Mēs joprojām to izskaidrojam ar jenas pret eiro izaugsmi, kur izveidojās visspēcīgākais trends uz palielināšanos starp vadošo pasaules valūtu pāriem. Jenas pret eiro pieaugums kopš minimuma sasniegšanas brīža 2008. gada jūlijā sastādīja jau gandrīz 32%.

source Reuters

Zīm. 8. Eiro pret dolāru kustības dinamikas grafiks.

source Reuters

Zīm. 9. Dolāra pret jenu kustības dinamikas grafiks.

Zīm. 10. Eiro pret jenu kustības dinamikas grafiks.