Makroekonomiskie dati, publicētie pagājušajā mēnesī, bija dažādi, tomēr pārsvarā dominēja negatīvie pārskati. Inflācijas rādītāji, tai skaitā arī daudzām attīstītām valstīm, bija maksimāli vairāku gadu garumā (sk. 1., 2. grafikus). ASV patērētāju cenu indekss jūnijā ir pieaudzis par 5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Šis ir visaugstākais inflācijas rādītājs kopš 1991. gada. Eirozonā patērētāju cenu indekss 2008. gada jūnijā pieauga līdz 4%, kas ir divreiz vairāk par mērķa līmeni, ko ir noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Joprojām investoru uzmanības centrā paliek jautājums par recesijas sākumu vadošai pasaules ekonomikai. Iepriekšējie dati par ASV IKP 2008. gada 2. ceturksnī, kuri tika publicēti mēneša beigās, liecina par 1,9% pieaugumu. Tomēr, līdz ar IKP kritumu, ir arī cits variants kā definēt recesiju — “būtiska ekonomiskas aktivitātes samazināšanās novērojama daudzos ekonomikas sektoros vairāk nekā dažu mēnešu garumā”. Vadoties pēc otras definīcijas, ASV vai nu ir ļoti tuvu recesijai, vai tā jau ir sākusies.

Zīm. 1. ASV patērētāju cenu indeksa grafiks

source Reuters

Zīm. 2. Eirozonas patērētāju cenu indeksa grafiks

source Reuters

Jūlijā tika novērota pamatīga monetārās politikas attieksmes atšķirības starp divām ekonomikā vadošām valstīm.

ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke savā uzrunā kongresam paziņoja, ka ASV Centrālai bankai (CB) galvenā prioritāte tagad ir valsts finanšu sistēmas stabilitātes atjaunošana. Tādejādi, tradicionālās problēmas — ekonomikas palēnināšanas un inflācijas paātrināšanas — CB vadītājs bija atstājis otrajā vietā. Tas liecina par jaunas pieejas ieviešanu FRS politikā.

Tajā pašā laikā ECB prezidents Žans Klods Triše savās runās turpināja uzsvērt esošo “inflācijas sprādziena” risku. Attiecīgi ECB jūlijā paaugstināja procentu pamatlikmi par 0,25% — līdz 4,25%. Esošajā situācijā šis lēmums izskatās visai šaubīgs. Mēneša beigās tika paziņots nozīmīgs Vācijas biznesa vides indeksa IFO rādīja kritumu līdz 3 gadu minimumam, kas norāda uz nopietnām problēmām eirozonas vadošajā ekonomika.

Protams, finanšu tirgu dalībnieku uzmanības centrā vēl joprojām bija situācija ASV hipotekāras kreditēšanas tirgū un pasaules finanšu sektora stāvoklis. Jūlija rādītāji liecina, ka drīza uzlabošanas abos šajos sektoros nav gaidāma.

Bez tā ka ASV nekustamo īpašumu sektorā turpinājās cenu un pārdošanas apjomu kritums, hipotekāram sektoram jūlijā nācās pārdzīvot vēl vienu spēcīgu krīzi. Bankrotēšana draudēja divām hipotekārām aģentūrām — Fannie Mae un Freddie Mac, kuras kontrolē gandrīz vai pusi no ASV hipotēku tirgu. To iespējamā bankrotēšana lika valdībai kārtējo reizi veikt bezprecedentu pasākumus privāto uzņēmumu glābšanai, kas ASV nodokļu maksātājiem var izmaksāt no $25 miljardiem līdz $100 miljardiem.

Ir jāpiemin, ka šīm aģentūrām ir parāda saistības arī pret daudziem ārvalstu investoriem, ieskaitot pasaules vadošas centrālās bankas. Ja šie uzņēmumi neizpildītu savas saistības, tā rezultātā varētu rasties ļoti lielas problēmas, tai skaitā arī politiskās. Droši vien to eksperti arī mēģināja iestāstīt ASV prezidentam Džordžam Bušam, jo sākumā viņš atteicās atbalstīt Fannie Mae un Freddie Mac glābšanas pasākumus.

Tāpāt jūlijā nebija manāmi pasaules banku sektorā valdošas krīzes samazināšanas pazīmes. Pasaules lielākās bankas turpināja norakstīt zaudējumus vairāku miljardu vērtībā. Krīzes dēļ pasaules bankas jau ir zaudējušas ap $0,5 triljonus un pēc pesimistiskām prognozēm zaudējumi var sasniegt $1,5 triljonus. Turklāt pagājušajā mēnesī ir bankrotējusi ASV septīta lielāka hipotēku banka IndyMac, kuras aktīvi sastāda 32 miljardus dolāru. Šī bija jau piektās bankas bankrotēšana ASV šogad. Bez tam jūlijā ir pieaudzis “problemātiskais saraksts”, kurā ietilpst ASV bankas, kam depozītus līdz $100 tūkstošiem garantē valsts Federal Deposit Insurance Corporation. Maija sākumā šajā sarakstā bija minētas tikai 90 bankas, bet jūlijā sarakstā bija iekļautas jau 1,5 tūkstoši.

Protams, var tikai apsveikt pasākumus, ko veic ASV valdība un centrālā banka. Bet rodas jautājums: vai tām pietiks līdzekļu stabilitātes uzturēšanai finanšu un hipotekārajā sektorā un vai nevajadzēs sākt naudas iespiešanu tirgū? Citādi sekas gan ekonomikai vispār, gan dolāram kā pasaules rezerves valūtai var būt visai bēdīgas.

Korporatīvas atskaites

Vēl viens svarīgs faktors, kas ietekmēja investoru uzvedību jūlijā, ir ceturkšņa atskaites. Korporatīvie rezultāti par Q2 2008 nebija iepriecinoši. Piemēram, S&P 500 ASV tirgus indeksā iekļauto uzņēmumu peļņa samazinājās vidēji par 20%, salīdzinot ar Q2 2007 rādītājiem. Šis ir pirmais tik liels korporatīvas peļņas kritums pēdējo 10 gadu laikā. Protams, par galveno peļņas samazināšanas iemeslu kļuva finanšu sektors, kur kritums sastādīja ap 80%. Tai pašā laikā virknei sektoru bija pamanāms zināms peļņas pieaugums. Tehniskajā sektorā peļņa pieauga aptuveni par 15%, enerģētiskajā — par 28%, tai skaitā naftas ieguves sektorā — 50%.

Naftas tirgus

Par vienu no jūlija pozitīvām ziņām, it īpaši pasaules ekonomikai, kļuva būtiska naftas cenu samazināšanas (sk. 3. grafiku).

Zīm. 3. Brent naftas cenas izmaiņu grafiks

source Reuters

Pēc vēsturiskā maksimuma sasniegšanas jūlija vidū naftas cenas piedzīvoja straujo kritienu. Ka rezultātā, mēneša beigās Brent naftas cenas krita par 14,7% no maksimāla līmeņa. Mēneša garumā cenas ir kritušas par 10,3%, kas ir vislielākais cenu mēneša kritums kopš 2006. gada augusta. Protams, ir par agru runāt ka šīs izmaiņas nozīmē sākumu ilgstošai “melnā zelta” cenu samazināšanas tendencei. Kaut arī ir jāatzīst, ka esošās naftas cenas ir krietni patālu no fundamentāliem līmeņiem un to potenciālais kritums ir visai liels.

Akciju tirgus

Līdz ar aprakstītiem notikumiem, pasaules akciju tirgus jūlijā piedzīvoja lielas svārstības. Pirmajā mēneša pusē tirgū valdīja negatīvas tendences. Jūlija vidū gandrīz vai visiem pasaules vadošiem indeksiem bija ievērotas jaunas gada minimālās vērtības, un tādā situācijā neko labu nevarēja sagaidīt. Tomēr uzreiz pēc tā, tirgu uz pāris dienām negaidīti pārņēma īsta izaugsmes eiforija. Pieaugums bija vērojams gandrīz vai visur, it īpaši finanšu sektorā, kurš agrāk bija piedzīvojis lielu kritumu. Šajā sektorā dažas akcijas pieauga par 10%-30% vienas dienas laikā. Piemēram, ASV Wachovia bankai, sekojot paziņojumam par to, ka banka ir pabeigusi II ceturksni ar $8 miljardu zaudējumiem, akciju cenas pieauga par 27%. Turklāt zaudējumi pārsniedza analītiķu gaidīto līmeni. Tika rakstīts, ka par iemeslu optimistiskam noskaņojumam kalpoja bankas paziņojums par to, ka papildus kapitāla piesaistīšana nav nepieciešama. Mūsuprāt, šis neizskaidrojamais optimisms bija parādījies vienīgi kā reakcija uz iepriekš valdošo pārlieku pesimismu. Šie notikumi vēlreiz apstiprināja divas tēzes:

1. mūsdienās finanšu tirgos “sentiment” ir svarīgāks par “fundament”;
2. pat krīzes laikā tirgū ir iespējams labi nopelnīt.

Tāpat mēneša atlikušajā daļā vadošajos finanšu tirgos tirdzniecība bija ļoti nepastāvīga, straujai izaugsmei sekoja kritieni un otrādi. Rezultātā daļai no tirgiem izdevās palikt ar peļņu pēc mēneša rezultātiem (sk. 1. tabulu). Tomēr pasaules akciju tirgu indekss MSCI World, ko aprēķina Morgan Stanley banka, jūnijā ir krities gandrīz par 2%. Par tā iemeslu kļuva negatīvas tendences daudzos attīstības tirgos, kuriem MSCI Emerging Markets indekss ir nokritis par 6,5%. Šo kritumu lielā mērā veicināja Krievijas tirgu sabrukšana, kas sekoja premjerministra Putina pretenziju izteikšanai pret metalurģijas lieluzņēmumu “Mečel” (sk. 1. tabulu).

Tabula 1. Dažu pasaules fondu indeksu ienesīguma rādītāji

source Aizkraukles banka

Tādējādi, situācija pasaules akciju tirgū vēl joprojām paliek negatīva. Taču spēcīgu “atsitienu” parādīšanas jūlijā liecina par to, ka tirgus mēģina “atrast pamatni”. Ir grūti noteikt, kad tā būs iestājusies, jo tas ir atkarīgs no vairākiem neprognozējamiem faktoriem. Pirmkārt, tam ir nepieciešams, lai krīzes parādības sāktu izzust un tirgū būtu ienākusi pozitīva informācija (būtu izveidojies pozitīvais “sentiment”).

Obligāciju tirgus

Pasaules parāda saistību tirgū situācija jūlijā bija diezgan mierīga. ASV “garo” obligāciju cenas ir nedaudz kritušas, bet ienesīgums nedaudz pieauga. “Gariem” Eiropas attīstīto valsts vērtspapīriem situācija izrādījās pretēja un tiem tika novērots pieaugums par dažiem procentiem. Attiecīgi šo vērtspapīru ienesīgums ir krities un ienesīguma starpība starp Eiropas un ASV vērtspapīriem saruka par dažām procenta desmitdaļām. Tagad visgarākajiem Eiropas vērtspapīriem ienesīgums ir ap 4,7%-4,8%, bet ASV ap 4,5%.

Attīstīto valsts korporatīvo parādu sektorā, kas raksturojas gan ar augsto drošumu, gan ar augsto ienesīgumu, ir vērojams neliels optimisma pieaugums. Starpības attiecībā pret valsts parādiem abos sektoros jūlijā bija nedaudz sarukušas. Optimisms arī pieauga attīstības valstu valsts parādu tirgū. Attīstības tirgu valsts vērtspapīru indekss EMBI Global, ko aprēķina JPMorgan banka, mēneša laikā ir pieaudzis par 1,1%. Savukārt šī indeksa starpība (attiecībā pret ASV vērtspapīriem) saruka par 0,11%. Attīstības valstu korporatīvajā sektorā situācija palika vairāk negatīva. Attiecīgais CEMBI Broad tirgus indekss mēneša laikā ir krities par 0,12%. Turklāt spiediens dažos šī tirgu sektoros ir pamatīgi palielinājies. Piemēram, Kazahstānas korporatīvo parādu indekss, kas lielākoties balstās uz banku vērtspapīriem, jūlijā ir zaudējis gandrīz 3%. Kazahstānas banku sektors ir viens no visvairāk cietušajiem pasaules kredītu krīzes rezultātā.

Ir jāatzīmē, ka hipotekāra un kredītu krīze ir spēcīgi ietekmējušas visu pasaules obligāciju tirgu. Kamēr pirmā ir novedusi pie starpību paplašināšanās investoru risku pārvērtēšanas rezultātā, otrā ir izraisījusi pamatīgu tirgus bāzes sarukšanu. Jauno vērtspapīru emisijas ārpus valsts sektora ir samazinājušās gandrīz vai visā pasaulē, it īpaši attīstības sektorā. Tā korporatīva Krievija pagājuša pusgada laikā ir emitējusi par 30% mazāk obligāciju nekā 2007. gadā.

Valūtu tirgus

Pagājušajā mēnesī valūtas tirgus galvenā intriga bija attiecība starp eiro un dolāru. Pēc tā, kad 15. jūlijā tika sasniegts kārtējais dolāra vēsturiskais minimums 1.6040 EUR/USD, jau šķita, ka nekas to nevarēs paglābt no tālāka ievērojama krituma. Tomēr, pēc tam mēs varējām novērot zināmu ASV valūtas izaugsmi (sk. 4. grafiku). Ka rezultātā pagājušā mēneša laikā dolārs attiecībā pret eiro ir pieaudzis par 1% (tas ir par 2,75% salīdzinot ar minimālo vērtību), kas ir kļuvis par dolāra maksimālo mēneša pieaugumu kopš 2007. gada maija. Dolāra mēneša pieaugums bija salīdzināms arī attiecībā pret citām vadošām pasaules valūtām, bet dolāra indekss (dolāra kurss pret 6 vadošām valūtām) mēneša laikā ir pieaudzis par 1,1%. Šis ir indeksa maksimālais mēneša pieaugums kopš 2007. gada janvāra.

Zīm. 4. Eiro/dolārs cenas izmaiņu grafiks

source Reuters

Kaut arī vēl ir par agru apgalvot ka minimālais līmenis, ko dolārs ir sasniedzis 15. jūlijā, ir kļuvis par pagrieziena punktu dolāra krituma tendencē. Mūsu viedoklis ir tāds, ka jebkurā gadījumā dolāra krišanas tendence tuvojas savam nobeigumam un drīz sāksies tā izaugsme. Tā var arī novest pie eiro/dolārs kursa atgriešanas paritātes līmenī (1 EUR/USD) tuvāko 3-4 gadu laikā. Attiecīgi, aktīvu pārvešana dolāros var sniegt ļoti labu ienesīgumu dažu nākošo gadu laikā.