Viss optimisms, kas finanšu tirgos parādījās pirms pāris mēnešiem, ir pagaisis. Tirgos no jauna vērojama situācija, kāda bija šī gada sākumā. Cerības, ka lielākās Amerikas un Eiropas bankas jau būs norakstījušas visus zaudējumus, neattaisnojās; visā pasaulē inflācija sasniedza jaunus rekordus, neviens nespēj (vai nevēlas?) apturēt naftas cenas. Īsāk sakot, frāze “sell in May and go away” precīzi atbilst notikušajam. Visiem uz lūpām ir tikai viens vārds — inflācija.
Tirgi ir nokļuvuši apburtajā lokā. Cenas akcijām krīt, jo pieaug inflācija; inflācija pieaug, jo ceļas cenas energoresursiem; cenas energoresursiem aug, jo krītas cenas akcijām, un energoresursi ir vienīgā alternatīva, lai paglābtu naudu no inflācijas. Un tā aplis sākas no jauna. Turklāt, ja finanšu tirgi ir nonākuši apburtajā lokā, tad ASV Federālo rezervju sistēma ir nokļuvusi strupceļā, jo vienīgais instruments cīņā ar inflāciju ir procentu likmes paaugstināšana. Savukārt, tādas darbības esošajā ekonomiskajā situācijā varētu vēl vairāk saasināt pastāvošās problēmas.
Korporatīvo ziņu fons arī ir ļoti negatīvs. Investīciju bankas viena pēc otras pārskata reitingus un savu konkurentu iespējamos norakstāmos apjomus (tā vietā, lai risinātu savas problēmas), tādējādi pielejot eļļu ugunij, — un turklāt vairākumam banku akciju cenas ir tādā līmenī, kā pirms desmit gadiem. Daudzas kompānijas samazina pārdošanas un peļņas prognozes; baumas par kompānijas “General Motors” likviditātes problēmām ir radījušas situāciju, ka tās akciju cena ir sasniegusi 1954. gada līmeni utt.
Tāds negatīvo ziņu daudzums ir radījis visu veidu aktīvu masveida pārdošanu visos galvenajos fondu tirgos.
Prognozes par procentu likmju paaugstināšanas jaunu ciklu sakarā ar inflāciju ir spēcīgi ietekmējušas gan valsts, gan korporatīvo obligāciju tirgus.
Apkopojot mēneša rezultātus, MSCI ACWI (Morgan Stanley All Country World Index) indekss kritās par 8,34%, MSCI EM (attīstības valstu) indekss — par 10,16%, S&P 500 indekss — par 8,6%. “Energoresursu” tirgi, kā piemēram, Krievija un Brazīlija, neskatoties uz augstajām naftas cenām, arī nespēja noturēties pretim spiedienam, attiecīgi krītot par 6,36% un 10,44%.
Obligāciju indeksi arī būtiski samazinājās. EMBI Global Diversified indekss kritās par 1,96%, EURO EMBI Global Diversified indekss — par 2%, JPMorgan Russia Corporate Bond indekss — par 2,33%.
Apstākļos, kad tirgos notiek totālas izpārdošanas, mūsu fondi nespēja neko pretstatīt tirgum. Fonda “AB.LV Global USD ETF Fund” daļas vērtība noslīdēja par 8,63%, fonda “AB.LV Global EUR ETF Fund” daļas vērtība — par 9,9%.
Fonda “AB.LV High Yield CIS Bond Fund” daļas vērtība samazinājās par 0,74%, fondu “AB.LV Emerging Markets USD Bond Fund” un “AB.LV Emerging Markets EUR Bond Fund” daļas vērtība — attiecīgi par 2,47% un 2,6%.
Īstermiņa perspektīvā, visticamāk, saglabāsies augsta volatilitāte. Sākas ceturkšņa atskaišu laiks, un tirgus dinamika lielā mērā būs atkarīga nevis no kompāniju rezultātiem, bet no nākamo ceturkšņu prognozēm.