Pēdējā mēneša laikā situācija pasaules fondu tirgos būtiski nav mainījusies. Tirgus dalībnieku vidū joprojām saglabājas nervozitāte par situāciju ASV, īpaši par finanšu sektoru. Laiks parādīja, ka tirgus spēlētāju uztraukums ir bijis pamatots. Bear Stearns krahs radīja sprāgušas bumbas efektu, kas lika visiem uzdot jautājumu, “Kurš būs nākamais?” Tomēr citu lielu finanšu institūciju rezultāti nedaudz nomierināja ieguldītājus un deva iemeslu domāt, ka Bear Stearns gadījums ir tikai nepatīkams pārpratums. Neskatoties uz šiem faktiem, īpaši daudz optimisma tirgū nevaldīja. Kāds tirgus dalībnieks to precīzi raksturoja ar vārdiem, “Visi nogaida, kad izgaisīs sprādziena rezultātā radušies dūmi”.
Martā svarīgākie fondu indeksi demonstrēja negatīvu dinamiku. MSCI ACWI (Morgan Stanley All Country World Index) indekss martā samazinājās par 1,73%, MSCI EM (attīstības valstu) indekss — par 5,4%, bet S&P 500 indekss — par 0,6%.
Attiecīgi, arī mūsu pārvaldītie akciju fondi demonstrēja indeksiem analoģisku virzību. “AB.LV Global USD ETF Fund” daļas vērtība kritās par 2,13%, “AB.LV Global EUR ETF Fund” — par 8,69%. Šādu krituma starpību, pirmām kārtām, var pamatot ar spēcīgu eiro vērtības pieaugumu attiecībā pret citām valūtām, īpaši pret attīstības valstu valūtām.
Diemžēl situācija fondu tirgos radīja daudz spēcīgāku ietekmi uz obligāciju tirgu nekā mēs bijām paredzējuši. Papildus kopējam negatīvam noskaņojumam tirgos, arī likviditātes trūkums bankām, kas ir lielākie spēlētāji šajos tirgos, ir nozīmīgs faktors. Augsti spekulatīvas obligācijas (Argentīna, Venecuēla, Turcija) atkal parādīja sliktākus rādītājus; tas ir galvenais iemesls, kādēļ kritās fondu “AB.LV Emerging Markets USD Bond Fund” un “AB.LV Emerging Markets EUR Bond Fund” daļu vērtība — attiecīgi par -1,20% un -1,51%. Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar oficiālo statistiku eiro nominēto attīstības valstu valsts obligāciju segmentā visām valstīm ir negatīvs ienesīgums, neskatoties uz kredītreitingiem. Mūsuprāt, tas vēl neapstiprina uzskatu, ka šāda dinamika ir galvenokārt saistīta ar lielāko banku pozīciju slēgšanu, lai uzturētu likviditāti.
Pēdējais apgalvojums attiecas arī uz NVS valstu korporatīvām obligācijām, tā kā martu-aprīli var raksturot kā periodu, kad Krievijas bankām ir zemāka likviditāte, tādējādi tās “veido laika apstākļus” šajā tirgū. Tā rezultātā fonda “AB.LV High Yield CIS Bond Fund” daļas vērtība samazinājās par 1,10%.
Īstermiņa perspektīvā mūsu attieksme pret akciju tirgu joprojām ir piesardzīga. Lai arī parādās pirmās pazīmes, kas liecina par situācijas uzlabošanos un, iespējams, ka zemākos līmeņus mēs jau esam redzējuši, tomēr stingras pārliecības par to pagaidām vēl nav.
Līdzīgi kā iepriekš, lielā mērā obligāciju tirgi būs atkarīgi no banku likviditātes. Mūsu attieksme pret šiem tirgiem joprojām ir pozitīva, jo negatīvo dinamiku būtībā nosaka tehniski faktori, nevis fundamentāli faktori.