Datorkrāpnieki (phishing)

Vairumā gadījumu ar pikšķerēšanu (phishing) saprot viltotu elektronisko vēstuli, kura it kā tiek sūtīta bankas vārdā uz elektronisko pastu ar mērķi pretlikumīgi iegūt konfidenciālus lietotāja datus.

Mūsdienās pikšķerēšana ir kļuvusi par visā pasaulē izplatītu krāpniecības veidu un arī Latvijā šādi gadījumi sastopami arvien biežāk.

Viltotas vēstules (iespējams arī telefona zvani) ir populārs krāpniecības veids, ar kura palīdzību noziedznieki meklē iespēju iegūt pieeju konfidenciālai lietotāja informācijai, tai skaitā arī lietotāja kodiem, parolēm un kredītkaršu datiem. Tas nav uzbrukums internetbankai vai citai sistēmai, bet ir uzbrukums jūsu personīgajiem datiem, kuri zināmi tikai jums.

Noziedznieki izveido ārēji līdzīgu internetbankas lapu un ar dažādām manipulācijām liek jums norādīt tajā lietotāja kodu, paroli un autorizācijas kodu, kura derīga īstajai internetbankai. Iegūstot pieeju personīgajai informācijai, noziedznieki klienta vārdā var veikt darījumus ar kontu.

Viltotas vēstules piemērs:

Mūsu ieteikumi

Pat ja jūs domājat, ka ir atsūtīta vēstule no bankas (bez īpašām iemaņām to ir grūti pārbaudīt, jo elektroniskā vēstulē lauku from ir viegli viltot), nekādā gadījumā neizmantojiet vēstulē norādīto internetbankas saiti.

Izmantojiet iepriekš saglabāto saiti uz bankas lapu vai tiešo saiti uz jūsu internetbanku tajā pārlūkprogrammā, kuru jūs lietojat. Ja saite nav saglabāta, ievadiet jūsu pārlūkprogrammas adreses laukā https://ib.ablv.com/.

Ja jums rodas šaubas vai aizdomas, nekavējoties sazinieties ar banku, lai pārliecinātos par elektroniskās adreses un pieprasījuma pareizību. Atcerieties galveno finanšu drošības likumu internetā — banka nekad nepieprasīs klientam pa pastu, elektronisko pastu, pa telefonu vai kādā citā veidā rekvizītus, kuri būtu nepieciešamo elektronisko pakalpojumu izmantošanai.

Nekādā gadījumā nedrīkst nosūtīt pa elektronisko pastu vai nosaukt pa telefonu šādus datus:

  • Internetbankas paroli;
  • Autorizācijas kodus;
  • Maksājuma kartes PIN kodu.