Novembra sākumā FRS, pieņemot jauno programmu par kvantitatīvo mīkstināšanu, beidzot atrisināja vairāku mēnešu garumā ilgušo intrigu.

KS  „AB.LV Private Equity Fund 2010” ir iegādājies AS „Grindeks” 1 090 844 publiskās emisijas akcijas no Krievijas uzņēmuma PAS „Pharmstandard”. No akcijām izrietošo fonda balsstiesību attiecība procentuāli no pamatkapitāla veido 11.38%, un fonds tieši un patstāvīgi izmantos no akcijām izrietošās balsstiesības.

Pēc pārejas uz mūsdienu Jamaikas valūtas sistēmu (pilnīga atteikšanās no zelta standarta) pagājušā gadsimta 70-tajos gados, situācija valūtu tirgū arvien biežāk izraisa „galvas sāpēs” daudzu valstu valdībām un centrālajām bankām.

2007. - 2009. gada pasaules finanšu krīzes dziļums galvenokārt bija saistīts ar leverage (finanšu sviru) jeb aizņēmuma līdzekļu hipertrofētu izmantošanu mūsu finanšu sistēmā (sk. Pasaules margin call). Pacentīsimies tikt skaidrībā par to, kurš ir parādā, kam parādā un kādas ir šo parādu atgriešanas iespējas.

Šā gada 8.septembrī beidzās pieteikšanās termiņš uz Aizkraukles bankas (AB.LV) subordinēto obligāciju trešo emisiju. Vakar, 15.septembrī par obligāciju iegādi tika veikta apmaksa. Saņemtie obligāciju iegādes pieteikumi pārsniedza emisijas apjomu par 16%. Obligācijas iegādājās gan fiziskās, gan juridiskās personas.

Augustā joprojām tika publicēti negatīvi makroekonomiski dati, īpaši no Amerikas, un tādēĜ atjaunojās bažas, ka Japānas 90. gadu scenārijs var atkārtoties pasaules mērogā. 

Nesenā pasaules krīze un dinamika, kā dažādas valstis no tās izgāja, uzskatāmi parādīja to, cik ļoti svarīgs ir valstu eksporta potenciāls mūsdienu pasaulē ar izteiktu darba dalīšanu. Ja runājam par Latviju, tad nozīmīgu ieguldījumu eksporta potenciālā sniedz arī banku sektors.

Līdz ar jūlijā (un iepriekš arī jūnijā) publicētiem negatīviem makroekonomiskiem datiem, atsakusies polemika par pasaules ekonomikas iespējamo atkārtoto nonākšanu recesijā.

Pēc 2009. gada laikā novērotā ievērojamā cenu pieauguma pasaules finanšu tirgos, 2010. gada pirmajā pusgadā svarīgākajos fondu tirgos valdīja izteikti augsta volatilitāte, kuru radīja tirgus dalībnieku satraukums, atsevišķu Eiropas valstu parādsaistību krīze un citi faktori.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.