Atbildot uz ārvalstu valdību un banku spiedienu, ASV Federālais nodokļu dienests pagarinājis spēkā stāšanās datumu likumam, kurš pieprasa finanšu grupām sniegt ASV nodokļu dienestiem informāciju par amerikāņu klientiem.
Likumam, kurš nosaka kārtību kādā ārvalstu kontiem tiek piemēroti nodokļi un paredz ievērojamu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vajadzēja stāties spēkā ar 2013. gadu, bet tas notiks pakāpeniski, vairāku gadu garumā, paziņoja Federālais nodokļu dienests.
Likums izsauca spēcīgus protestus no ārvalstu banku puses, kuras žēlojās, ka tās piespiež pildīt amerikāņu tiesībsargājošo dienestu darbinieku funkcijas, jo tām tiek pieprasīts sniegt informāciju par kontiem, kuru apjoms pārsniedz 50 000 USD un kuriem ir saistība ar ASV. Ja tās atteiksies sniegt šādu informāciju, tām nāksies maksāt sodu nodokļa formā 30% apmērā no ASV saņemtajiem maksājumiem, vai arī tām būs jāaiziet no amerikāņu tirgus.
Saskaņā ar jauno likuma spēkā stāšanās grafiku, privātām bankām, kurām tiek piemērotas visapgrūtinošākās prasības, būs līdz 2014. gada vidum jāsniedz informācija par klientiem, kuru kontos atrodas vairāk kā 500 000 USD. Informācija par klientiem, kuru kontos atrodas mazākas summas, varēs iesniegt līdz 2014. gada beigām, bet par pārējiem kontiem varēs atskaitīties līdz 2015. gadam.
„Likuma ieviešana etapos notiks ņemot vērā finanšu organizāciju situāciju”, paziņoja Federālā nodokļa dienesta komisārs Dags Šulmans. Viņš pastāstīja, ka daudz bankas sūdzējušās par to datoru sistēmas neatbilstību prasību izpildei, bet nepieciešamo izmaiņu ieviešanai bija dots pietiekams laiks.
Bankas paziņojušas, ka tām jau radušās ievērojamas izmaksas un noslēgumā datu vākšana par ASV pilsoņiem un atskaišu sniegšana var izmaksāt miljardus dolāru, kā arī tas var pārvērsties vietējo likumu par konfidencialitātes ievērošanu pārkāpšanu.
Šulmans pavēstīja, ka ASV risina pārrunas ar citu valstu valdībām, lai atvieglotu likuma par kārtību kādā ārvalstu kontiem tiek piemēroti nodokļi izpildi, bet atzīmēja, ka divpusējās vienošanās neaizstās likumu. „Mēs ar vairākām valdībām pārrunājam to, kādas izmaiņas ir jāievieš vietējā likumdošanā vai kādas atskaišu sniegšanas shēmas ir jāievieš, lai atvieglotu likuma izpildes prasības,” – sacīja Šulmans.
Pēc viņa vārdiem, tiks piedāvātas papildus instrukcijas: „Ir vēl virkne jautājumu par to, kas šajā visā piedalīsies un kas ne”. Šulmans pauda arī cerību, ka nebūs nepieciešams ieturēt nodokli no iestādēm, kuras neievēros prasības.
„Mērķis nav izveidot mehānismu sodu piedziņai. Mūsu mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu,” teica Šulmans.
Ja tiks ieturēts nodoklis, tas attieksies tikai uz procentu un dividenžu izmaksu, kuras veiks amerikāņu uzņēmumi sākot ar 2014. gadu. Ieņēmumiem no amerikāņu vērtspapīru pārdošanas netiks piemērots nodoklis līdz 2015. gadam, bet ieņēmumiem, kas gūti netiešā veidā un to avots atrodas ASV, netiks piemēroti nodokļi kā minimums līdz 2015. gadam.
Daži pieļauj, ka nodokļu uzlikšanas drauds piespiedīs ārvalstu uzņēmumus aiziet no amerikāņu kapitāla tirgus. Tomēr valsts ierēdņi šaubās, ka likuma izpildes slieksnis pārsniedz to labumu, ko sniedz pieeja ASV tirgum. Viņi arī uzsver, ka pat netieša sadarbība ar amerikāņu tirgu būs saistīta ar nodokļa ieturēšanu.Šo rakstu ir sagatavojuši ABLV Corporate Services speciālisti, izmantojot plašsaziņas līdzekļu materiālus. ABLV Corporate Services speciālisti sniedz juridiskās un nodokļu konsultācijas, tai skaitā par starptautisku nodokļu plānošanu, holdinga, tirdzniecības, ieguldījumu un aizsardzības struktūru izveidošanu, nekustamā īpašuma un citu aktīvu iegādi, kā arī konsultācijas par rezidences maiņu vai uzturēšanas atļaujas saņemšanu. Ar detalizētāku informāciju par ABLV Corporate Services pakalpojumiem jūs varat iepazīties pēc adreses http://www.ablv.com/lv/services/advisory