Paziņojums par informācijas atklāšanu

ABLV Bank, AS (turpmāk tekstā — Banka) meitas uzņēmumu riska pārvaldīšana ir pilnībā integrēta Bankas riska pārvaldīšanas procesā un Bankas meitas uzņēmumu atalgojuma politika ir pilnībā integrētā Bankas atalgojuma politikā, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju un metožu izmantošanu Koncerna līmenī.

Paziņojums par informācijas atklāšanu tiek sniegts konsolidācijas grupas līmenī.

Pamatinformācija par risku vadību un kapitāla vadību ir atklāta Bankas konsolidētajā pārskatā, kas publicēts Bankas interneta mājas lapā.

Pašu kapitāla pietiekamības novērtēšana

Pašu kapitāla pietiekamības novērtēšana ir kapitāla pietiekamības uzturēšanas procesa sastāvdaļa un to regulē Bankas „Kapitāla pietiekamības uzturēšanas politika”, kas izstrādāta ņemot vērā FKTK izdotos “Iekšējās kontroles sistēmas izveides noteikumus”, “Kredītiestāžu likuma”, „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumu” un „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvo noteikumu” prasības.

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā Banka nodrošina, ka Bankas pašu kapitāls — tā apmēra, elementu un to īpatsvara ziņā ir pietiekams Bankas pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

Kapitāla pietiekamības novērtēšanas process sastāv no vairākiem etapiem:

1. Bankas rīcībā esošā kapitāla apmēra noteikšana;
2. risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana;
3. kapitāla rezerves noteikšana;
4. kopējā nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana;
5. kapitāla plānošana vismaz turpmākiem trim gadiem un vēlamā kapitāla līmeņa noteikšana:
   • kapitāla pietiekamības plānošanu, kā Bankas kopējā plānošanas procesa sastāvdaļu, veic pamatojoties uz Bankas Valdes apstiprināto finanšu plānu nākošajam finanšu gadam un finanšu prognozēm vismaz sekojošiem 2 gadiem.
   • sastādot prognozi, ņem vērā sagaidāmās izmaiņas gan tirgū (ārējie faktori), gan arī Bankā (iekšējie faktori), t.sk. izmaiņas galvenajos stratēģiskajos virzienos.
   • plānošanas procesā izskata papildu kapitāla nepieciešamību un tā piesaistīšanas iespējas.

Kapitāla pietiekamības novērtēšanai Banka piemēro „Pirmais pīlārs +” pieeju:

• nepieciešamā kapitāla apmēru risku segšanai, kuriem ir noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības, Banka nosaka saskaņā ar FKTK „Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumiem”, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas saskaņā ar FKTK „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvajiem noteikumiem”;
• nepieciešamā kapitāla apmēru un kapitāla rezerves apmēru citu būtisku risku segšanai, kuriem nav noteiktas regulējošās minimālās kapitāla prasības, Banka nosaka saskaņā ar „Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvo noteikumu” vienkāršotām metodēm.

Būtisko risku noteikšana balstās uz nozīmīgāko darbības veidu noteikšanu un ar to saistīto risku analīzi.

Bankas darbībai piemītošie būtiskākie riska veidi:

1. Kredītrisks, t.sk.:
   • koncentrācijas risks, t.sk.:
     • prasības pret vienu klientu,
     • prasības pret vienu savstarpēji saistītu klientu grupu,
     • prasības pret klientiem, kuru darbība saistīta ar vienu nozari,
     • prasības pret klientiem, kuru darbība tiek veikta vienā valstī vai reģionā,
     • prasības, kas nodrošinātas ar vienveidīgu nodrošinājumu,
   • atlikušais risks kredītrisku mazinošo metožu lietošanas gadījumos.
2. Tirdzniecības (TP) un netirdzniecības (nTP) portfeļu tirgus risks, t.sk.:
   • TP pozīcijas risks, t.sk.:
     • specifiskais risks,
     • vispārējais risks,
   • darījuma partnera risks,
   • ārvalstu valūtas risks,
   • TP procentu likmju risks.
3. Operacionālais risks, t.sk.:
   • personāla risks,
   • procesu risks,
   • informācijas tehnoloģiju un sistēmu risks,
   • ārējais risks.
4. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks
5. Likviditātes risks, t.sk.:
   • tirgus likviditātes risks,
   • finansējuma likviditātes risks.
6. Citi kvantitatīvi nenosakāmi darbības riski, t.sk.:
   • reputācijas risks,
   • darbības atbilstības risks,
   • stratēģijas un biznesa risks.

Kredītrisks

Kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka saskaņā ar stresa testu rezultātiem.

Stresa testa vajadzībām kredītportfeli sadala 3 daļās:

• Hipotekārie kredīti
• Kredīti, kas izsniegti nekustamā īpašuma attīstībai un investīcijām
• Biznesa kredīti juridiskām personām, kas nav saistīti ar nekustamā īpašuma attīstību.
• Stresa testa ietvaros netiek apskatīti karšu un patēriņa kredīti un overdrafti.

Katrai no portfeļa daļām tiek veikta jutīguma analīze.

Kopējo gala rezultātu — iespējamos Bankas zaudējumus no kredītu portfeļa — aprēķina, nosakot 3 iespējamos attīstības scenārijus: bāzes, pesimistisko un ārkārtas scenāriju. Scenārijiem jāatspoguļo iespējamo nelabvēlīgu notikumu iestāšanās ietekme uz bankas risku līmeni, finanšu un kapitāla rādītājiem. Nelabvēlīgs notikums tiek definēts kā notikums, kura iestāšanās varbūtība ir ārkārtēja, bet iespējama, un kas Bankai rada papildus zaudējumus.

Ņemot vērā definētos scenārijus, nosaka to ietekmi uz minimālā kapitāla prasību kredītu portfelim apskates perioda beigu datumā. Aprēķinā ņem vērā kredītu kustību starp riska pakāpēm maksātnespējas pieauguma un nekustamā īpašuma cenu krituma rezultātā, kā arī neto kredīta atlikuma samazināšanos uzkrājumu izveidošanas rezultātā.

Kapitāla rezerves apmēru kredītriskam aprēķina, ņemot vērā starpību starp izveidotajiem uzkrājumiem un sagaidāmajiem kopējiem zaudējumiem kā arī minimālā kapitāla prasību izmaiņas, stresa testēšanas periodā.

Koncentrācijas risks

Koncentrācijas riska analīze tiek veikta saskaņā ar vienkāršoto metodi, kā arī stresa testēšanas rezultātiem atbilstoši kredītu izsniegšanas plāniem.

Izvērtējot kredītportfeļa koncentrāciju tiek ņemti vērā kredītu atlikumi, kas nav samazināti par izveidotajiem uzkrājumiem un ārpusbilances saistības, kurām nav piemērota korekcijas pakāpe.

Kredītportfeļa sadalījums pa nozarēm un nodrošinājuma veidiem tiek veikts saskaņā ar Latvijas Bankas „Kredītu reģistra tehniskie noteikumi”.

Kredītportfeļa koncentrācijas riska analīzes ietvaros, tiek veikta:

• individuālās koncentrācijas analīze,
• nozaru koncentrācijas riska analīze;
• nodrošinājuma koncentrācijas riska analīze;
• valūtas nesakritības riska analīze.

Kopējo kredītportfeļa koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru aprēķina kā minēto sastāvdaļu kopsumma.

Tiek veikta arī individuālās koncentrācijas izvērtēšana prasībām pret kredītiestādēm, individuālās un valūtu nesakritības koncentrācijas riska izvērtēšana vērtspapīriem.

Kopējo koncentrācijas riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru aprēķina kā minēto sastāvdaļu kopsummu.

Tirgus risks

Ņemot vērā, ka Bankas tirdzniecības portfelis ir nebūtisks (<5% no aktīviem), Banka tirgus riskam nosaka minimālo kapitāla prasību saskaņā ar instrukciju „Tirgus riska minimālās kapitāla prasības aprēķināšana tirdzniecības portfeļa darījumiem” (INS.238), veicot šādas korekcijas:

Minimālā kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam tiek salīdzināta ar kopējo tīro pozīciju aprēķināto ārvalstu valūtu varbūtējo riska vērtību kopsummu un tiek izmantota lielākā no šīm vērtībām. Varbūtējā riska vērtība tiek rēķināta ārvalstu valūtas pozīcijām, kas pārsniedz 5% no kopējo atklāto pozīciju absolūto vērtību kopsummas. Varbūtējā riska vērtība tiek rēķināta kā attiecīgās valūtas tirgus kursa gada standartnovirzes reizinājums ar pozīcijas vērtību pie 99% ticamības pakāpes.

Minimālā kapitāla prasība tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru pozīcijas riskam tiek salīdzināta ar varbūtējo šo vērtspapīru riska vērtību kopsummu, kas rēķināta kā attiecīgā vērtspapīra cenas gada standartnovirzes reizinājums ar pozīcijas vērtību pie 99% ticamības pakāpes.

Tirgus risks netirdzniecības portfelī arī tika novērtēts un tam tika aprēķināts nepieciešamais kapitāls, veicot procentu likmju risku novērtējumu netirdzniecības portfelī un likviditātes riska novērtējumu.

Procentu likmju risks netirdzniecības portfelī

Procentu likmju riska netirdzniecības portfelī segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru Banka nosaka saskaņā ar vienkāršoto metodi un ņemot vērā to, ka tajā pat laikā pie negaidītas procentu likmju paralēlās izmaiņas (procentu likmju šoka parametri) par 200 bāzes punktiem, kas tika izmantoti ekonomiskās vērtības samazinājuma aprēķinā, Banka gada laikā saņems peļņu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk tekstā — NILL&TF) riska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēru Banka nosaka saskaņā ar vienkāršoto metodi.

Klienti, kuriem ir nepieciešama padziļināta izpēte, tiek noteikti saskaņā ar FKTK „Klientu padziļinātās izpētes normatīvajiem noteikumiem".

Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes (turpmāk tekstā — IKSK) novērtēšanai NILL&TF novēršanas jomā, piemēro ekspertu novērtējuma metodi kur par ekspertiem uzskatāmi — Atbilstības direktors (turpmāk tekstā — COO) un Iekšēja audita nodaļas (turpmāk tekstā — IAN) vadītājs. IKSK novērtēšanai NILL&TF novēršanas jomā, izmanto vidējo no COO un IAN vadītājs sniegtiem novērtējumiem.

Iekšējās kontroles sistēmas kvalitātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā novērtējumam piemēro skalu „1-4”, saskaņā ar kuru aprēķina korekcijas koeficientu un IKSK nepieciešamo kapitāla apmēru.

Saskaņā ar vienkāršoto metodi aprēķināta nepieciešamā kapitāla summai pieskaita aprēķināto IKSK kapitāla apmēru.

Operacionālais risks

Banka operacionālā riska segšanai nepieciešamā kapitāla prasību nosaka kā minimālo kapitāla prasību. Vērtējot tās pietiekamību, Banka ņem vērā:

• Bankas reālos operacionālā riska zaudējumus vismaz pēdējo trīs gadu laikā;
• Iekšējā audita novērtējumu par operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti;
• pieejamo informāciju par operacionālā riska notikumiem nozarē;
• papildu iespējamos riskus, kurus nesedz minimālā prasība;
• veiktā operacionālā riska stresa testa rezultātus.

Stresa testa veikšanai tika izmatots VaR (Value at Risk) koncepts — OpVaR., kura vērtība atspoguļo potenciālos neparedzētos zaudējumus. Aprēķinam Bankas aprēķinātā OpVaR izmantotie parametri:

• ticamības līmeņi – 99,99%
• laika horizonts (holding period) – viens gads;
• vēsturiskie dati (Risku notikumu datu bāze);
• ārējo notikumu dati reģistrētie operacionālā riska notikumu datu bāzē;
• ārējo notikumu zaudējumu apmērs noteikts ņemot vērā kompānijas un Bankas ieņēmumu attiecību un pieņēmumu, ka šādi notikumi varētu notikt reizi 10 gados.

Likviditātes risks

Likviditātes riskam nepieciešamā kapitāla apmēru Banka nosaka atbilstoši likviditātes riska stresa testu rezultātiem.

Nepieciešamā kapitāla apmēru nosaka kā pārdošanai pieejamā vērtspapīru portfeļa zaudējumu (t.sk. negatīvās pārvērtēšanas rezerves) vērtību un izmaksas likviditātes krīzes pārvarēšanai, nepieciešamības gadījumā veicot papildu pieņēmumus.

Pārējie riski

Ņemot vērā zināmas grūtības dažus riskus novērtēt kvantitatīvi, Banka izveido šo risku kvalitatīvu un efektīvu pārvaldīšanas vidi.

Pārējo risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana balstās uz risku kvalitatīvo, kvantitatīvo novērtējumu un iespējamo zaudējumu noteikšanu.

Pārējos, kvantitatīvi nenosakāmajos, riskos iekļauj:

• reputācijas risku;
• darbības atbilstības risku;
• stratēģijas un biznesa risku.

Kapitāla rezerves noteikšana

Kapitāla rezerves apmēra noteikšanai, banka analizē, izvērtē iespējamos bankas attīstības scenārijus nākamajiem diviem gadiem atkarībā no dažādiem makroekonomiskās situācijas attīstības scenārijiem, notikumiem vai izmaiņām tirgus nosacījumos, kā arī novērtē šādu scenāriju, notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos ietekmi uz bankas kopējo finansiālo stāvokli, bankas rīcībā esošā kapitāla apmēru, kapitāla prasībām un kapitāla pietiekamību.

Veicot rezerves apmēra noteikšanu Banka ņem vērā stresa testu, kas bija veikti atsevišķiem riskiem, pieņēmumus un rezultātus.

Kopējā nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšana

Kopējā nepieciešamā kapitāla apmērs ir visiem riskiem nepieciešamā kapitāla kopsumma.

Atalgojuma politika un prakse

Bankas atalgojuma politika nodrošina vienotu pieeju un metožu izmantošanu Koncerna līmenī.

Pastāvošā atalgojuma politika ir balstīta uz darbības mērķiem un ilgtermiņa interesēm. Atalgojuma politika ir pakārtota finanšu plāna izpildei, kas savukārt ir pakārtots stratēģijai un risku pārvaldīšanas politikām.

Atalgojuma politikā ir paredzēta atalgojuma mainīgā daļa, kas ir balstīta uz vērtību un ētikas standartu ievērošanu, struktūrvienību savstarpējo sadarbību, kā arī ceturkšņa, pusgada vai gada darbības rezultātiem.

Uz doto brīdi Bankā darbojas 17 prēmiju sistēmu veidi, kas aptver un attiecas uz visu Bankas un tās meitas uzņēmumu kolektīvu. Atalgojuma mainīgajā daļā (prēmijās) ir iestrādāti mehānismi, kas stimulē darbiniekus rīkoties atbilstoši pieļaujamajam risku līmenim. Atalgojuma mainīgo daļu veido naudas līdzekļi. Atalgojuma politikā tiek ņemts vērā aktīvu kvalitātes vērtējums, kas tiek attiecināts gan individuāli uz darbinieku, gan uz visu struktūrvienību kopumā.

Bankas Padome apstiprina Bankas Personāla politiku, kura nosaka Bankas institūciju pilnvaras personāla vadības jautājumos, darba samaksas sistēmu, prēmiju sistēmu u.c.

Valdes atalgojumu nosaka Bankas Padome.

Kopš 2005.gada Bankā darbojas Kompensācijas komiteja, kuras darbību reglamentē Kompensācijas komitejas nolikums. Kompensācijas komiteja ir pastāvīgi strādājoša institūcija, kas savā darbībā balstās uz Bankas Personāla politikas principiem, un kuras uzdevums ir uzraudzīt Bankā un tās meitas sabiedrībās esošās kompensācijas sistēmas efektīvu darbību.

Komitejas locekļi ir: Izpilddirektors, Izpilddirektora vietnieks, Operāciju direktors, Finanšu direktors, Atbilstības direktors, Personāla nodaļas vadītājs un Finanšu analīzes nodaļas vadītājs.

Komitejas pamatuzdevumi:

• izskatīt priekšlikumus par izmaiņām kompensācijas sistēmas sadaļās un to pilnveidošanu;
• pieņemt lēmumus par izmaiņām Bankas un tās meitas sabiedrību kompensācijas sistēmas sadaļās un to pilnveidošanu Valdes noteikto pilnvaru ietvaros;
• uzraudzīt kompensācijas sistēmu efektivitāti un atbilstību izvirzītiem mērķiem;
• sniegt rekomendācijas struktūrvienību vadītājiem kompensācijas sistēmas pilnveidošanai;
• iniciēt izmaiņas ar personāla vadību saistītos Bankas normatīvajos dokumentos;
• izlemt citus jautājumus, kas ir Kompensācijas komitejas kompetencē saskaņā ar Valdes lēmumu un Bankas normatīvajiem dokumentiem.

Kompensācijas komitejas kompetencē neietilpst jautājumi, kas saistīti ar Valdes atalgojumu.

Koncerna līmenī visas atalgojuma sistēmas mainīgā daļa tiek noteikta, balstoties uz ceturkšņa, pusgada vai gada darbības rezultātiem.

Atalgojuma mainīgajai daļai ir noteikts atliktās daļas apjoms 25% līdz 50% apmērā.

Koncerna atalgojuma politikā ir noteikts, ka atalgojuma mainīgās daļas elementus ietekmējošo Koncernā ietilpstošo uzņēmumu un atsevišķu struktūrvienību darbības rezultātu novērtēšanā tiek izmantoti gan finanšu, gan nefinanšu rādītāji.

Galvenie nefinanšu rādītāji, kas tiek piemēroti, nosakot darbības rezultātus:

• struktūrvienību savstarpējās sadarbības kvalitāte;
• normatīvo dokumentu un iekšējās kārtības noteikumu ievērošanas disciplīna;
• struktūrvienību klientu apkalpošanas kvalitāte.

Galvenie finanšu rādītāji, kas tiek piemēroti, nosakot darbības rezultātus:

• aktīvu ienesīgums un kvalitāte;
• ieguldījumu apjoms un kvalitāte;
• komisijas ienākumi;
• tirdzniecības rezultāts;
• pārskata perioda peļņa.

Atalgojums dalījumā pa darbības veidiem 2011. gadā	LVL'000
Klientu apkalpošana	3 823
Finanšu tirgus operācijas	2 082
Kreditēšana	1 578
Klientu piesaiste	1 436
Līdzekļu pārvaldīšana	709
NĪ pārvaldīšana	171
Atbalsta un vadības funkcijas	7 511
Citi personāla izdevumi*	99
Kopā	17 409

* t.sk. uzkrājumi saistībām pret darbiniekiem, veselības apdrošināšanas izdevumi utml.

Atalgojuma mainīgās un nemainīgās daļas apmērs riska profilu ietekmējošiem amatiem 2011. gadā	Padome un Valde	Citi riska profilu ietekmējošie darbinieki	KOPĀ
	LVL'000	LVL'000	LVL'000
Nemainīgā daļa	1 096	3 420	4 516
Mainīgā daļa**	64	5 561	5 625
Kopā	1 160	8 981	10 141
Saņēmēju skaits	15	228	243

** piešķirtā atalgojuma mainīgo daļu veido naudas līdzekļi.

Neizmaksātās atalgojuma mainīgās daļas atliktās daļas apmērs 2011. gadā	LVL'000
Riska profilu ietekmējošiem darbiniekiem	1 464
Pārējiem darbiniekiem	548
Kopā	2 012

Darbinieki nav ieguvuši neatsaucamas tiesības uz neizmaksāto atalgojuma mainīgās daļas atlikto daļu. 2011. gadā izmaksātajā atalgojuma mainīgās daļas apmērā netika veiktas korekcijas, bet nav izslēgts, ka turpmākajos periodos tādas varētu tikt veiktas neizmaksātājā atalgojuma daļā. Neizmaksātās atalgojuma mainīgās daļas izmaksa ir atlikta uz 5 gadiem.

Pārskata gadā darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas ar 43 (52) darbiniekiem, kopsummā piešķirtā atlīdzība par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu sastādīja 33 139 (86 401) LVL. Lielākās atlīdzības apmērs vienai personai sastādīja 7 313 (10 133) LVL.